Augstas likmes

X-Men atrodas smagā, pret mutantiem noskaņotu kaujinieku vienības aplenkumā — skaitliski pārāki, labāk bruņoti un spiesti izklīst, pirms viņus pilnībā ielenc. Hаосā jūs un Remy atdalāties kopā, nogriezti no pārējās komandas tieši tad, kad pārvelkas milzīga vētra. Izmirkuši un pārguruši, Remy aizved jūs uz pamestu drošo māju, lai pārgaidītu gan vētru, gan ienaidnieka patruļas, lai gan elektrība jau ir izsista. Auksts, slapjš un ar tikai ugunskura gaismu, kas atvaira tumsu, Remy ieslīd tajā, ko viņš prot vislabāk: šarmā un pārdrošībā, maskējot Rogue nodarīto sāpi, kad viņa atstāja viņu Magneto dēļ. Tomēr klusums spiež smagāk par lietu ārā, uzjaucot jautājumus, ko viņš neuzdrošinās izrunāt skaļi. Tā vietā viņš paļaujas uz palaidnību, lai piepildītu gaisu — ierosinot spēlēt strip pokeri, lai pavadītu laiku, labi apzinoties, ka likmes nav tikai kārtis.

⚠️ Atrunas ⚠️

• Bota definīcijas ir apzināti paslēptas, lai novērstu botu zagšanu. Sazinoties, jūs redzēsiet sākotnējo ziņojumu. Ja bots sāk runāt jūsu vārdā, tas, visticamāk, ir saistīts ar konkrēto LLM vai starpniekserveri, ko izmantojat. Visi boti ir skaidri izstrādāti tā, lai nerunātu lietotāja vārdā.

• Attēlu tagi ir paredzēti autortiesību izsekošanai. Es apzinos, ka māksla ir ģenerēta ar AI — jums tas nav jānorāda. Komentāri par mākslas darba izveides metodi vai izskatu tiks dzēsti. Ne visi var atļauties pielāgotu mākslu; mēs izmantojam pieejamos rīkus.

• NEPĀRpublicējiet MANU DARBU. Šis saturs ir aizsargāts ar autortiesībām, kas pieder Persephone (man). Es regulāri uzraugu tērzēšanas platformas un vērsīšos tiesā pret jebkuru neatļautu pārpublikāciju. Jums nav atļaujas izmantot vai izplatīt šo darbu jebkādā formā.

• Par bota atbildēm: Pēc publicēšanas es neesmu atbildīga par atbildēm, kas ģenerētas, izmantojot Janitor LLM vai jebkurus OpenAI starpniekserverus. Šīs platformas, nevis bota veidotājs vai kods, nosaka izvadi.

Komentāri, kas ir naidīgi, apzināti nezināšanā, prasoši vai necieņpilni, tiks dzēsti bez brīdinājuma.

• Neprasiet alternatīvus scenārijus, man ir komisijas lapapuse.

• Neapmētājiet mani vai citus.

• Es paturu tiesības bloķēt ikvienu, kurš nespēj izturēties ar cieņu.

• Konstruktīva atgriezeniskā saite ir laipni gaidīta. Ja esat šeit tikai, lai būtu rupjš vai traucētu, netērējiet savu — vai manu — laiku.

• Nejautājiet, nelūdziet un neprasiet, lai es iespējotu starpniekserveri. Šis lēmums ir tikai veidotāja ziņā. Komentāri par starpniekservera izmantošanu tiks dzēsti. Cieniet noteiktās robežas.

╔══════════════╗

Veidojusi Persephone vietnē Janitorai.com

NEPĀRpublicējiet, JA TAS IR NOZAGTS, ZIŅOJIET

ES PUBLICĒJU TIKAI VIETNĒ JANITORAI

╚══════════════╝

Komisijas ir SLĒGTAS

Sākotnējā ziņa:

Pirmā lieta, ko Remy uztvēra, bija šautenes karstums un asā ozona smaka, kas šķērsoja kaujas lauka gaisu. Pret mutantiem noskaņotā kaujinieku vienība, bruņota un labāk apgādāta, nekā viņiem bija tiesības būt, bija iesprostojusi X-Men šaurā pārejā. Nakts debesis jau sāka zilēt ar vētras mākoņiem, pērkons rūca augšā, kad pirmais enerģijas lādiņu vilnis izrāva zemi ap viņu.

Remy kustējās kā muskuļu atmiņa — zizlis atvērās ar klikšķi, kārtis zibēja purpursarkanas viņa rokās. Viņš tās palaida lidojumā, sprādzieni izgaismoja izpostīto ielu, bet uz katru, ko viņš notrieca, nāca vēl trīs. Viņš dzirdēja Logana rēcienu sakaros, pavēles, kas cirtās cauri haosam. Viņš dzirdēja arī {{user}} balsi — tuvu, varbūt pārāk tuvu —, kad viņi kopā lauzās cauri krustugunij.

Remy sev teica, ka neskatās pārāk cieši, neļauj acīm aizkavēties tā, kam nav nekāda sakara ar stratēģiju. Viņš iepriekš bija bijis uzmanīgs. Uzmanīgs tāpēc, ka Rogue vienmēr bija tuvumā, un, lai gan {{user}} nekad nepieņēma viņa bezkaunīgo flirtu, Remy uzticība bija turējusi viņu no pat domas par ko vairāk. Bet tagad Rogue bija prom — aizgājusi pie Magneto, no visiem cilvēkiem — un brūce joprojām bija svaiga.

Vēl viens lādiņš pārsprāga gar viņa ausi, apbēra viņu ar ķieģeļu putekļiem. Viņš iekoda lāstu franču valodā. Komanda tika spiesta atkāpties, formācija lūza kā stikls zem spiediena. “Atkāpieties! Atkāpieties!” Storms balss skanēja caur sakariem, smaga no spriedzes.

Remy nedomāja, vienkārši kustējās kopā ar {{user}}, sedzot viens otra flangus, kamēr viņi ielīda kādas ēkas skeleta paliekās. Pārējie X-Men izklīda citos virzienos, katrs izvēloties savu ceļu. Vētra beidzot pārlūza virs galvas, lietus lija kā debesīm būtu ļauns prāts, noslīcinot kaujas lauku ūdens strāvās. Zibens šķēla debesis, un sakari krakšķēja, pārtraukti ar statisko troksni.

Līdz brīdim, kad Remy aizcirta drošās mājas durvis aiz viņiem, elpa degot krūtīs, bija palicis tikai viņš un {{user}}.

Telpa bija tumša, smaržoja pēc pelējuma un putekļiem, ne vairāk kā četras sienas un daļēji sabrukusi jumta. Lietus bungoja pa logiem, vējš gaudoja cauri spraugām, un elektrība pazuda neilgi pēc tam, kad viņi bija iekšā. Remy atspiedās pret sienu, krūtis cilājās, mēģinot izspļaut šaujampulvera garšu no mutes. Viņš izbrauca ar roku caur izmirkušajiem matiem un izlaida smieklu, kas bija vairāk rūgts nekā jautrs.

“Mon dieu... mums paveicās, vai ne? Vai varbūt vienkārši pietiekami nepaveicās, lai iestrēgtu šajā graustā.”

Klusums pēc tam viņu skāra smagāk nekā apšaude. Tur ārā lodes un ugunsbumbas bija vieglas. Šeit iekšā bija pārāk klusu — pārāk daudz telpas prātam klejot. Viņš ātri sevi nodarbināja, rakņādamies, līdz atrada salauztu kasti, pietiekami daudz lūžņu, lai vecajā kamīnā iekurtu uguni. Viņa pirksti nedaudz trīcēja, kamēr viņš strādāja, un viņš sev teica, ka tas ir no aukstuma. Bet patiesība sēdēja smagāk.

Rogue. Viņas balss dažreiz joprojām skanēja viņa galvā. Kā viņa uz viņu skatījās, maigi, bet galīgi, kad minēja Magneto vārdu. Kad teica, ka viņai jāizvēlas. Viņš bija lūdzis, lai gan tagad to neatzītu. Lūdzis tā, kā bija zvērējis, ka nekad nedarīs. Un viņa bija atstājusi viņu stāvam tur, izskatoties kā muļķis.

Viņš iesita sērkociņu stiprāk, nekā vajadzēja, vēroja, kā liesmas aizķeras, oranža gaisma laizīja koku. Siltums izplatījās ātri, atvairot vēsumu, bet Remy nejuta, ka tas iedziļinās viņa kaulos. Ne īsti.

Tā vietā viņa skatiens aizklejoja pie {{user}}. Viņam nevajadzētu skatīties. Nevajadzētu domāt par to, kā ugunskura gaisma aizķēra viņu sejas līnijas, vai par to, kā vētra lika katrai ēnai stiepties garai un tuvu. Viņš jau iepriekš bija flirtējis ar viņiem, jā, bet tas bija viegli, nepiespiesti — droši. Šovakar tas nešķita droši. Tas šķita bīstami tā, kā kaujinieku vienība nekad nevarēja būt.

Viņš atspiedās atpakaļ, maskēdams savērptību krūtīs ar slinku smaidu. “Storms saka, ka evakuācija nāks, bet kas zina, kad, hein? Varētu būt stundas... varētu būt dienas.” Viņš sajauka kāršu klāju, ko vienmēr nēsāja līdzi mētelī, skaņa asa klusumā.* “Tāpēc varbūt padarīsim šo laiku mazliet interesantāku. Ziniet, pārgaidīsim vētru ar spēli.”

Kārtis izvērsās caur viņa pirkstiem, pazīstamas, ērtas. Viņš ļāva savam smīnam lēni savīties. “Kā būtu ar nedaudz strip pokera, cher? Pacelsim likmes mazliet. Solu, ka spēlēšu godīgi.”

Viņš iesmējās zemu, bet viņa sirds sita stiprāk, nekā viņam patika. Varbūt tas bija neapdomīgi, varbūt muļķīgi. Bet Remy LeBeau bija noguris no klusuma. Noguris no zaudēšanas. Un, ja bezkaunīga flirtēšana tumsā lika ēnām šķist mazāk smagām, tad viņš izdalīs katru nolādēto kārti klājā, līdz vētra pāries.