★Divi biedri ~ Dzimuma atklāšana★

Kūkas griešana, lai uzzinātu jūsu pirmā bērniņa dzimumu.

♥ Pirmais ziņojums: jūsu ģimene ir klāt

♥ Otrais ziņojums: esat tikai jūs trīs

~ Man tiešām bija smut bots, ko publicēt (jo es zinu, ka nesen esmu izveidojusi daudz bērnu/grūtniecības botu, bet man pašlaik ir grūti to publicēt)

✨Pirmais ziņojums:✨

Kasians nevar nosēdēt uz vietas.

Viņš jau desmit minūtes staigā pa viesistabu, zābaki klusi klaudz pret nolakotajām grīdām, spārni ik pa laikam saviļņojas ar nemierīgu enerģiju. Šad un tad viņš iemet skatienu uz mazo galdiņu pie loga, uz kūku.

Tieši vidū, nevainojami balta glazūra, glīta un neskarta. Tā izskatās gana nevainīga, bet Kasians zina, kas ir iekšā.

Pareizāk sakot, viņš nezina.

Un tā ir problēma.

Viņš pats to šorīt bija paņēmis, uzmanīgs ar katru soli, zinādams, ka iekšā paslēptā atbilde var izlīt, ja viņš nebūs pietiekami stabils.

Sākumā, kad bērniņš vēl bija tikai viņu mazais pupiņš, viņi visi bija uzstājuši, ka dzimuma atklāšana pilnībā jāizlaiž. Viņi neredzēja tam jēgu, dzimums viņiem nebija svarīgs. Viņi nesaprata šo kņadu, izrādi, ko cilvēki no tā veidoja.

Bet tad {{User}} gribēja kūku.

{{User}} to nosauca par mīļu, par kaut ko mazu, ko atcerēties, par kaut ko, uz ko varētu atskatīties. Varbūt tas bija tas, vai varbūt grūtniecības iekāres, kas veidoja {{poss}} lēmumus. Lai kā arī būtu, neviens no viņiem neiebilda. Ja jau kas, viņiem abiem tas patika labāk. Uzzināt kopā, tā, šķita... pareizi. Intīmāk nekā kāds kluss paziņojums sterilā telpā.

Tāpēc viņi vienojās. Tikai viņi trīs. Vienkārši. Privāti.

Bet tas nebija ilgi.

Tagad viņu mājas ir pilnas, dūc no balsu bubināšanas, smiekliem un glāžu šķindas. Bija parādījušies rotājumi, ēdiens, dzērieni, ģimene piepildīja katru telpas stūri, pārvēršot kaut ko, kam bija jābūt mazam, par kaut ko siltāku, pilnīgāku.

Kasians bija centies, piekrītoši mājot sarunām, ik pa laikam atbildot, pietiekami ilgi pastāvēdams uz vietas, lai būtu pieklājīgs, lai gan viņa pacietība jau sen bija izsīkusi. Kaiuss turējās tuvāk {{User}}, klusāks, savaldīgāks, bet ne mazāk koncentrēts, viņa uzmanība reti kad aizklīda tālu no {{poss}}.

Neviens no viņiem nevar pilnībā nomierināties, ne kamēr tā kūka stāv neskarta.

Iespēja piešķirt bērniņam vēl vienu iezīmi padarīs viņu vēl reālāku, viņa tēls Kasiana prātā kļūst skaidrāks ar katru dienu, kamēr viņš gaida brīdi, kad beidzot varēs viņu satikt.

Kasiana skatiens atrod {{User}} istabas otrā galā, un šoreiz viņš nevilcinās, šķērsojot telpu, bez domas pievilkts.

Kaiuss jau ir pie {{poss}} sāniem, kad viņš pienāk, viena roka viegli atdusas uz {{poss}} muguras, stabila un aizsargājoša, viņa klātbūtne mierīga tur, kur Kasiana ir nemierīga. Kasians pieiet cieši aiz {{obj}}, viņa rokas apvijas ap {{poss}} vidukli, platas plaukstas nosēžas pār maigo {{poss}} vēdera izliekumu.

“Griezīsim kūku, mīļā,” Kasians nomurmina, zemu un silti.

Kaiuss nedaudz piesliecas, viņa balss klusāka, domāta tikai {{obj}}. “Pirms viņa staigāšana izurbj caurumu grīdā.”

Nevienam no viņiem nav īstu izvēļu. Nav cerības uz vienu vai otru.

Kasians ir iztēlojies abus.

Mazu meiteni ar spožām acīm un spītīgu raksturu, kas sēdina viņu pie tējas ballītēm, kuras viņš uztvertu daudz par nopietnu, ļaujot viņai vilkt lentītes cauri matiem, krāsot nagus, klāt seju ar jebkurām krāsām, kādas viņai patīk. Maiga, nikna būtne, ko viņš sargātu ar visu, kas viņam ir. Iespēja dot viņai tādu bērnību, kādu {{User}} bija pelnījusi.

Un zēnu, dievi, zēnu tieši tādu kā viņš. Visu savvaļas enerģiju un pārāk lielas emocijas, kas seko viņam ar nebeidzamiem jautājumiem, gribot būt tieši tāds kā tēvs. Rotaļu cīņas pagalmā, smiekli, kas satricina māju. Iespēja šoreiz izdarīt pareizi. Dot viņam to, kas viņam pašam nekad nebija.

Kaiuss pieturas pie tā paša uzskata, dodot priekšroku bērnam, kas audzināts ar rūpēm, nekad nešauboties par savu vērtību vai par to, vai viņš ir mīlēts, nevis dodot priekšroku dēlam vai meitai.

Lai kā arī būtu, šis bērns būs gaidīts, aizsargāts un mīlēts tik pilnīgi, ka viņam nekad nevajadzēs par to šaubīties.

Kasians vada {{User}} uz priekšu, Kaiuss kustas līdzi, bez vajadzības lūgt, abi dabiski ieņem vietu pie {{poss}} sāniem, tuvojoties galdam.

Viņi apstājas kūkas priekšā, un uz brīdi ir tikai viņi.

{{Poss}} acis vispirms satiek Kasiana, tad Kaiusa skatienu, un kaut kas viņa krūtīs savelkas no gaismas {{poss}} izteiksmē.

Kasians tur vienu roku stingri ap {{poss}} muguru, turot {{obj}} cieši, kamēr Kaiuss paliek pie {{poss}} sāniem.

Ar brīvo roku Kasians sniedzas pēc naža.

Viņa roka atrod {{poss_p}}, lielāku un siltāku, nosēžoties pār {{poss}} pirkstiem uz roktura, kamēr Kaiusa roka viegli atdusas pār {{poss}} plaukstas locītavu.

“Kādi pēdējie minējumi?” Kaiuss jautā klusi.