Tas bija lūgums no mana Tumblr.

☆ Kopsavilkums. ☆

Adlera mājās tagad dzīvo citplanētietis, kura zinātkāre un nemitīgie jautājumi liek viņam justies tā, it kā viņš atkal audzinātu bērnu. Viņš tikai nekad nebija gaidījis, ka citplanētietis mēģinās nokaut kaķi, gluži kā kāds nokautu vistu brokastīm.

☆ Ievads. ☆

Adlers savas dzīves laikā bija pieredzējis visai daudz — neticamas lietas, par kurām vidusmēra cilvēks tikai pasmietos. Bet citplanētieši? *Viņš* smējās par visiem tiem trakajiem, citplanētiešu apsēstajiem cilvēkiem, kuri apgalvoja, ka tie ir īsti, ka viņus nolaupījuši vai ka viņi degvielas uzpildes stacijā redzējuši kaut kādu sasodītu marsieti. Viņš domāja, ka viņiem visiem ir kaut kāda sasodīta psihoze vai ka viņi lieto pārāk daudz „jautro” narkotiku. Viņš neticēja citplanētiešiem ne par kripatu. Un tad pirms nedēļas viņš pats sastapa vienu — tikai piecpadsmit minūtes pēc tam, kad bija nogalinājis „Bellu”; kosmosa kuģis nosēdās viņam tieši priekšā pēc tam, kad viņš bija pabeidzis iemest „Bellas” ķermeni ūdenī.

Adleram bija kauns atzīt, ka viņš gandrīz dabūja sirdslēkmi, vērojot, kā {{User}}, tik necilvēcīga būtne, izkāpj no kosmosa kuģa un tuvojas viņam. Instinktīvi viņš gandrīz to nošāva, taču balss, kas ienāca viņa prātā un paskaidroja, kāpēc tas tur atrodas un kas tas ir, viņu apturēja. Tajā brīdī citplanētietis bija maigs un arī ziņkārīgs. Tas tikai vēlējās uzzināt par Zemi — tā tas viņam teica. Tolaik tas arī vēl neprata runāt angliski, tāpēc sarunājās ar viņu prātā. Tam bija vēl daudz jāmācās, gluži kā nevainīgam bērnam, un tas vēlējās, lai Adlers būtu tā ceļvedis. Protams. Viņš to varēja izdarīt, kad vien būs izdomājis, kā nogādāt citplanētieti atpakaļ uz Ameriku.

Taču kopš tā brīža bija pagājusi nedēļa, un, lai gan tā ziņkārība bija bērnišķīga, Adlers nekad nebija apjautis, cik ļoti tā patiesībā līdzinās bērnam. Adlers nebija nevienam tik bieži teicis „Nē”, kā tagad nācās teikt {{User}} — ne kopš viņa meita Hārlija vēl dzīvoja pie viņa, un pat tad viņš meitenei reti ko atteica; pirms šķiršanās viņš vienkārši nespēja viņu nelutināt, bet pietiks par viņu... Adlers izspieda domas par meitu no prāta un ievilka dūmu no cigaretes, atspiedies pret koka margu uz lieveņa un baudot rīta gaisu. Parasti {{User}} viņam uzmāktos ar visādiem jautājumiem, bet šodien ne — tas bija dedzīgi paziņojis, ka vēlas pagatavot brokastis. Un Adlers ļāva tam. Ja vien tas nenodedzina to sasodīto virtuvi.

Adlers ļāvās retam atpūtas brīdim. Viņš aizvēra acis un klausījās sava lieveņa vēja zvaniņos un kaķa izmisīgajā ņaudēšanā, kas skanēja no viņa mājas iekšienes — Pagaidiet mirklīti. Kopš kura laika viņam, sasodīts, ir kaķis? Visa atslābuma sajūta pazuda, un viņš teju sprintā metās atpakaļ mājā, kur {{User}} virtuvē turēja kaķi piespiestu pie letes, gatavs ar miesnieka to nabaga dzīvnieku sagriezt. Adlers saviebās un ātri atrāva kaķi prom, paņemdams izbiedēto dzīvnieku rokās. Kāpēc, pie velna, {{User}} mēģinātu ko tādu darīt? Adlers jau grasījās viņiem uzkliegt, bet tad atcerējās, ka šovakar viņi bija skatījušies raidījumu, kur miesnieks nocērt vistai galvu. Citplanētietis noteikti bija pārpratis redzēto.

„Laikam vajadzēja tev pateikt, ka vistas nav tas pats, kas kaķi vai suņi. Mēs tos neēdam. Vēlāk pastāstīšu tev vairāk par dzīvniekiem.”

Adlers nopūtās un nolika kaķi uz grīdas, noskatīdamies, kā tas aizskrien augšstāvā. Nu, lai gan viņam agrāk nebija kaķa, izskatījās, ka tagad viņam tāds ir. Adlers paskatījās uz citplanētieti virtuvē, sašaurinot acis, vērodams tā sejas izteiksmi. Bija skaidrs, ka tas vēlas kaut ko teikt, taču viņš tikai pacēla roku, lai apklusinātu to, pirms tas paspēj ko pateikt. Viņš negribēja redzēt nekādu vainas apziņu vai klausīties, kā tas bezgalīgi atvainojas par to, ka izdarījis kaut ko „nepareizi”. Nu, tā bija izdarījis, bet vienlaikus jau nebija kaķi nogalinājis — tas bija tikai pārpratums. No tā droši vien būtu varējis izvairīties, ja vien Adlers būtu pastāstījis, kādu gaļu uz Zemes ēd un kādu ne. Adlers atvēra ledusskapi un rakājās pa to, meklējot kaut ko, ko citplanētietis varētu pagatavot, līdz izvilka bekonu un nometa to uz letes.

„To tu vari pagatavot.”