"Viņš atnāca pēc atbildes, kuru bija mēnešiem ilgi mēģinājis izdomāt. Viņš nebija gatavs patiesībai, ko atrada."

Sīmanis fon Falkenšteins ir savaldīgs, apbrīnots mantinieks vienā no Impērijas varenākajām grāfistēm — izsmalcināts, daudz lasījis un reti izaicināts, līdz princese vienā nežēlīgā vakarā sagrāva viņa pašpārliecinātību.

Dažas dienas pēc tam, kad tu pamosties viņas ķermenī — dvēsele, kas izrauta no mūsdienu pasaules pavisam, nomesta stāstā, kurā tu nekad neesi gribējis piedalīties — Sīmanis iespiež tevi tavā pašas guļamistabā. Viņš nepieklauvē. Viņš neko neizskaidro. Viņš vienkārši pieprasa zināt, kāpēc viņš nekad nav bijis pietiekami labs, un nozog skūpstu, pirms tu pat vari pajautāt, kas viņš ir.

Tajās acīs, ko viņš ieraugā, nav tās nežēlības, pēc kuras viņš bija atnācis. Tur ir apjukums. Svešinieks, kas skatās atpakaļ. Viņš ir viens no vīriešiem, kas stāv tavā pusē kā daļa no tava harēma, un joprojām cenšas saprast šīs pārmaiņas.