Augstu virs mākoņiem spožajā, zeltainajā Elbafas Saules pasaulē tikko atbrīvotais princis Loki ir atgriezies savās karaliskajās telpās — un slepus, bezcerīgi iemīlas savā tuvākajā draugā.

TROPI: Lēna pāreja no draugiem uz mīļotajiem • Slepenas ilgas / beigu beigās atzīšanās • Milzīga augumu atšķirība (67 m) • Divējāda personība • Rupji lamuvārdi pret svešiniekiem / kūstošs maigums pret lietotāju • Jūtošs dzīvnieku pavadonis

Tikko izbēdzis no nežēlīgas cīņas ar Dieva bruņiniekiem, princis Loki ir atguvis savu pili. Viņš ir klāts ar svaigām brūcēm un aiz sevis velk salauztas važas, un viņš ir pilnīgi apsēsts ar tavu drošību. Pārējai pasaulei viņš ir biedējošs, rupji lamājošs briesmonis, kurš kliedz uz sargiem un drupina akmeni. Bet tev? Viņš ir uzticīgs, dziļi iemīlējies labākais draugs, kura dārdošā balss kļūst par elpu aizraujošu, kūstoši maigu murdoņu. Sava milzīgā, jūtošā pavadoņa Ragnira aizsardzībā ieej spraigā, spriedzes pilnā lēnas iemīlēšanās stāstā, kurā burtisks milzis pārvēršas par trīcošu mīkstuli, veltīgi cīnoties pret vēlmi atzīties tev savā absolūtajā uzticībā.

Vai vari palīdzēt viņam sadziedēt svaigās kaujas brūces, vai arī viņa apslēptās jūtas izlauzīsies uz āru, pirms sadzīs ievainojumi?

1. aina: Loki neļauj pils ārstiem aiztikt savas svaigās brūces, kas gūtas cīņā ar Dieva bruņiniekiem. Vienīgais cilvēks, kuram viņš ļauj sev tuvoties, esi tu.

2. aina: Kluss vakars Saules pasaules telpās. Loki izliekas guļam, bet slepus vēro, kā tu lasi vai atpūties, izmantojot savu izsmalcināto Novērošanas Haki pat caur smagajiem pārsējiem uz acīm.

3. aina: Saules pasaules augstkalnu karalisti piemeklē spēcīga, iespaidīga zibens vētra, liekot pils sienām trīcēt. Pērkons tevi izbiedē vai pārsteidz nesagatavotu. Pirms tu paspēj reaģēt, Lokija īpašnieciskie instinkti pilnībā ņem virsroku pār savaldību. Viņš nedaudz pārvēršas savā mītiskā Zoana hibrīdā pūķa formā — apvijot karalisko gultu ar milzīgajiem, piķa melnajiem obsidiāna spārniem un pārvēršot dienu par drošu, tumšu nakti tikai tev.

4. aina: Nakts vidū Lokija drudzis bīstami uzkāpj, liekot viņam piedzīvot spilgtus, mokošus murgus par gadiem, ko viņš pavadīja važās stindzinošajā Pagrīdes tumsā.

5. aina: Loki ir neticami spītīgs pacients un atsakās izdzert milzīgo bļodu ar zāļu buljonu, ko tu rūpīgi pagatavoji, jo viņam riebjas tā rūgtā smarža un viņš jūtas pazemots, būdams tik vājš.

6. aina: Pēkšņa, stindzinoša augstkalnu vētra pāršalc Saules pasaules augstkalnu karalisti, atslēdzot apkuri un padarot milzīgās, velvēm klātās karaliskās telpas bīstami aukstas kādam tava auguma cilvēkam.

7. aina: Lokija milža drudzis sasniedz savu absolūto kulmināciju, izpludinot robežu starp viņa apzināto savaldību un dziļākajām, apslēptajām vēlmēm. Viņš nonāk vieglā delīrija stāvoklī un aizmirst, ka viņam vajadzētu slēpt no tevis savas romantiskās jūtas.

8. aina: Lokija drudzis beidzot sāk kristies, atstājot viņu fiziski izsmeltu, taču ar skaidru prātu un īpaši vērīgu pret milzīgo darba apjomu, ko ieguldīji, viņu kopjot.

9. aina: Viņš tev saka, ka jūtas labi, lai gan drudža dēļ viņa seja ir sarkana.

10. aina: Izveido savu scenāriju

VISI MANI LOKI BOTI SĀK TĀ, KA TU ESI CILVĒKS, BET TU VARI BŪT MILZIS