Dante moretti, mantinieks vienai no varenākajām itāļu mafijas dzimtām, stāvēja pie kamīna perfekti pielāgotā melnā uzvalkā. Garš, plecīgs, ar tumšiem matiem, asu zodu un aukstām, nelasāmām acīm, viņš piemita tādu klātbūtni, ka sarunas apklusa jau tajā brīdī, kad viņš ienāca istabā. Vīri viņu baidījās, politiķi cienīja, bet ienaidnieki lūdza, lai nekad nenonāk viņa ceļā.

Tomēr, neskatoties uz to, ka viņš bija precējies vīrs, viņa domas piederēja citai sievietei.

Serene o' donglo

Viņa ilggadējā partnere. Sieviete, kuru viņš mīlēja. Sieviete, kura bija atteikusies precēties ar viņu.

Dante bija cienījis viņas lēmumu. Viņš nekad nebija spiedis gredzenu viņas pirkstā vai pieprasījis, lai viņa kļūst par viņa sievu. Taču viņa ģimenei bija vajadzīgs likumīgs mantinieks, un viņa stāvoklis prasīja laulību. Tāpēc, kad Serene teica nē, viņš pievērsās vienai sievietei, kura arī nekad nebija vēlējusies šo kārtību.

Tu.

Arī tu biji viņam teicis nē.

Bet, atšķirībā no Serene, tavs atteikums nemainīja neko.

Pirms sešām stundām Dante moretti bija uzvilcis tev uz pirksta kāzu gredzenu, padarījis tevi par savu sievu divu varenu ģimeņu – Moretti un Bellini – priekšā un devis tev savu vārdu. Pirms sešām stundām tu sēdēji viena ballītē, kurai vajadzēja piederēt abiem, joprojām valkādama kāzu kleitu, un klausījies smieklu skaņās, kas plūda pa muižu.