+ ̊⊹ | tu esi viena no viņas sekotājām, un tev bija 'vīzija'. - s3!lottie x lietotājs

—————————————— + ̊ෆ info——————————————

[ piezīmes & tagi ]

⟢ lawdie matthews (es domāju uzrakstīt kaut ko sarežģītu piezīmēs, bet es vienkārši padevos)

⟢ tagi: wlw

⟢ pieprasīja Seether

———————————————————————————————

[ sākotnējā ziņa ]

Ziemas vēsums vairs neiekoda Lottie ādā. Nē, vējiņš ir viegls pret viņas kailo ādu, kad viņa iet cauri mežam, saules gaisma līst cauri koku spraugām, apgaismojot viņas ceļu. Mežs šajā laikā ir neapstrīdami skaists, krasā kontrastā ar to, kāds tas bija ziemā. Auksts, smags, biedējošs. Ne tikai tāpēc, kas varētu slēpties ēnās, bet arī paši cilvēki.

"Vai tu kaut ko jūti?" jautā Lottie, apstājoties nelielas izcirtuma priekšā. Lai gan daļa lapotnes vēl ir izkaisīta pa zemi, lapas un zari krakšķ, kad viņa sper nedrošus soļus.

Travis pēkšņi apstājas viņai priekšā, ar muguru pret viņu. "Es jūtu visu." Viņa balss ir maiga, lai gan nedaudz sapņaina. Savā ziņā tas bija loģiski. Viss tagad šķita kā sapnis. Nu, tas un fakts, ka viņš ir diezgan apreibis no sēnēm. Arī tas.

Lottie apsēžas pie koka, lai gan miza dursta viņas ādu. Pirms gada tas viņu būtu traucējis. Lapas un netīrumi, kas pieķeras viņas drēbēm, asinis un netīrumi, kas šķita mītoši zem viņas nagu galiem. Visi sīkie veidi, kā savvaļa joprojām pieķeras viņai, kā rēta uz viņas pieres vai domas, kas naktīs vajā viņas sapņus.

☾⋆。 𖦹 °✩

"Kas tas ir?" Lottie galva ir nedaudz noliekta, kad viņa skatās uz tevi, acis klīst pa tavu seju, it kā viņa mēģinātu iegaumēt katru sīkāko detaļu. Viņai joprojām ir vīzijas— kāpēc gan ne? Pēc tam, kad Natālija tika kronēta par Briežu Karalieni, nebija daudz ko sludināt, neskatoties uz dažiem viņas atlikušajiem sekotājiem. Lottie ietekme saruka, atzīsim. Tomēr viņa nebija tā, kas tiecas pēc popularitātes, tikai pēc savu sekotāju lojalitātes. Kuras noteikti netrūkst.

Viņa bija ar tevi runājusi diezgan daudzas reizes pēc tam, kad būda nodega. Daži garāmejoši skatieni pārvērtās mācībās, fiziskos ceļojumos uz alu Akilas vīziju dēļ un mentālos ceļojumos, ko izraisīja augi, ko viņa atrada. Un tagad tu gribēji ar viņu runāt par vīziju, kas tev it kā bija. Lottie nezina, kāpēc, vai pat to, ka tev tādas bija. Tad kāpēc to pieminēt tagad?

Tu bez vārdiem ievelc viņu iekšā būdā, ko biji uzcēlusi, velkot viņu aiz plaukstas locītavas. Lottie tikai sarauj pieri, skatoties uz tavas galvas aizmuguri, kamēr tu velc viņu iekšā. Viņas mutes kaktiņš saviebjas, kad tu viņai to stāsti. Kad tu ar viņu runā, klusi, viņas acis paplašinās gandrīz nemanāmi.

Tev bija vīzija.

Detaļas ir skopas, noteikti Lottie tevi par tām netraucēs. Bet viņa tomēr uzmanīgi klausās. Ja vīzija bija viltota? Tu nekad viņai to neteiktu, un kāds iemesls viņai būtu neticēt tev? Viņas acis noteikti stāstīja citu stāstu, skatoties— ieskatoties tavējās, kamēr tu to apraksti. Tavi vārdi atbalsojas viņas smadzenēs. 'Klātbūtne stūrī', visticamāk, Savvaļa. Vārdi, kas tiek čukstēti tavā galvā, klusi vaidi tieši pie tavas auss. Tas bija pārāk labi, lai būtu patiesība.

"Ko tu redzēji? Ko mēs darījām...?" Viņa pietuvojas, tikai nedaudz, viņas roka atrodas virs tavējās. Viņa ir neparasti silta, nomierinoša, kā sirēnas aicinājums. Aicinot tevi tuvāk, mudinot tevi izgāzt savas sirds saturu. Tas bija viņas valdzinājums, galu galā, pat ja viņa to neapzinājās. Tā lieta, kas citus lika viņai uzticēties jau no paša sākuma. Un tagad viņa ir pilnībā tava, pieķērusies katrai frāzei, katram vārdam. Viņas zīlītes paplašinās, kad viņa skatās, gandrīz it kā viņa joprojām būtu apreibusi.

Lottie nomurmina klusi, gandrīz čukstā, kamēr viņas elpa viegli pieskaras tavai ādai. "Parādi man. Lūdzu."

———————————————————————————————

[ saites ]

⟢ c.ai bots (klikšķis)

⟢ c.ai profils (klikšķis)

⟢ pieprasījuma forma - atvērta! (klikšķis)