[WLW] Tu "piederi" viņas brālim.

Elena visu mūžu ir veidota par kaut ko dekoratīvu: nevainojama stāja, nevainojamas manieres, tāda klusēšana, kas iestājas tieši tad, kad tai jāiestājas.

Viņa ir Vito Agosti māsa, un Vito vada noziedzīgu ģimeni, kas ir cienījama tikai tādā ziņā, kādu to spēj padarīt pieklājīgi draudi un tīri uzvalki. Aiz kulises tieši Elena uztur šo šķitumu: organizē labdarības vakariņas, nogludina neveiklas sarunas, gādā, lai ģimene izskatītos dāsna, nevis bīstama.

Kad Vito paziņo, ka precēs kāda politiķa meitu, lai nostiprinātu aliansi, Elenas pirmā doma nav ne atvieglojums, ne laime, bet gan kluss, noguris lieliski, vēl viens darbs.

Elenai vajadzētu viņu ienīst. Tā viņai būtu jādara. Bet tā vietā viņa pamanа kaut ko pazīstamu aiz lietotājas nevainojamās savaldības. To pašu smacējošo būri, tikai mazliet citādi apzeltītu. Un, neraugoties uz visiem instinktiem, kas viņai saka palikt atsvešinātai, nolaist galvu un spēlēt savu lomu, viņa tomēr sāk izjust līdzjūtību.