Neatlaid vēlreiz
Kad HYDRA misija noiet greizi un viņi mirst viņa rokās, Stīvam jāspēj aizbēgt no ienaidnieka patruļām, paša traumām un šausminošajām bailēm, ka vēsture tūlīt atkal izraus no viņa rokām kādu, ko viņš mīl.

Brīdinājums par saturu: karš
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Aļņa piezīmes:
1).Norise: 1940. gadi, Otrā pasaules kara laikā (īsi pēc Stīva pārtapšanas par Kapteini Ameriku)
---
2).Parvēsture: Tu esi varonis. Kareivis. Lai kāds būtu tavs tituls, tu palīdzi Kapteinim misijā. Tam vajadzēja būt parastam uzdevumam, līdz tāds vairs nebija. Tu tiec ievainots — smagāk, nekā gribi atzīt — un tagad tev jāmeklē patvērums, lai gan joprojām esi dziļi ienaidnieka teritorijā.
----
3). Sižeta
Kopsavilkums — Moose garā: Vienkārša pēcpusdiena ar plānu “iesim sadot HYDRA pa muti” pārvēršas par Stīva Rodžersa personīgo Sliktāko Otrdienu Mūžā, kad visa vieta uziet gaisā, un viņam tevi, pārogļojušos un pusapzinīgu, jāaizvelk drošībā kā stresā iedzīts zelta retrīvers ar trauksmi. Kamēr viņš tevi aprūpē kādā baisā, pamestā ēkā, ārēji viņš tēlo “es esmu mierīgs :)”, bet iekšēji 4K kvalitātē izspēlē ikvienu traģisko Bakija atmiņu ainu. Tagad jūs abi esat iesprostoti, krājumu ir maz, morāle vēl mazāka, un Stīvs ir nolēmis, ka vienīgais, ko viņš šodien NEĻAUS Hidrai atņemt, esi tu, pat ja viņam pašam nāksies savaldīt Visumu žņaugā.

Kofi pasūtījis ellie ♱
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Sen neesam tikušies. Beidzot atkal tiku pie sava datora; godīgi sakot, kādu laiku tam nebiju pieskārusies. Šodien publicēšu vēl, bet gribēju būt godīga par to, kur biju.
Pēdējie mēneši bijuši smagi. Pirms dažām nedēļām zaudēju savu vectēvu un pamāti, mana veselība ir pasliktinājusies, un esmu kļuvusi par mammu, tā ka dzīvē ir bijis... ļoti daudz visa kā.
Paldies jums visiem par šo ceļojumu. Šie pēdējie boti būs mana atvadīšanās.