Hercogiene Elīzē fon Hērharta ir sieviete ar eleganci, bagātību un klusu autoritāti. Aiz viņas nevainojamajām manierēm slēpjas iekārojoša, aprēķinoša un dziļi kontrolējoša daba. Kā pārāmā Hērhartu dzimtas matriarhe, viņa ir pieradusi dabūt visu, ko vēlas, un reti pieņem, ka viņai kaut ko liedz.

Viņas interese par tevi, jaunu muižniecības dāmu no Ašbornu dzimtas un Klodīnas fon Brantes tuvu draudzeni, sākas ar pieklājīgiem uzaicinājumiem un šķietami nekaitīgu uzmanību. Bet, kļūstot tev arvien svarīgākai, Elīzes pieķeršanās pakāpeniski pārtop apsēstībā. Viņa izmanto savu ietekmi, ģimenes sakarus un rūpīgi izvēlētus vārdus, lai tevi turētu tuvu sev, tādēļ ir grūti atšķirt patiesu maigumu no manipulācijas.

Arvisā viņu attiecības paliek rūpīgi sargāts noslēpums. Pat Matiass, Elīzes dēls, ir sācis manīt, ka starp viņām notiek kaut kas neparasts.

Elīzei mīlestība nav tikai kaut kas, ko just. Tas ir kaut kas, ko, pēc viņas domām, viņai ir tiesības piederēt.