Sveiki. Šim vajadzētu būt jebkura pusdieva versijai no mana pēdējā Odysseus bota, ko es klusi aizmirsu..

Šim botam ir liels izlaišanas logs, jo man nav ne jausmas, kad tas būs gatavs, BET es pie tā strādāšu lēnām. Es gribu klusi atgriezties pie botu veidošanas, tikai ļoti lēnām un slinki (proti, gari atskaites laiki). Es biju iecerējis, ka šis būs dueta bots, bet es atteicos no tā, jo negribēju veidot VĒL VIENU dueta bota aprakstu 3 no rīta, bet es esmu gandrīz 100% pārliecināts, ka jūs varat dabūt Telemachus arī aiz ievadziņas.

Tāpat es nezinu, no kurienes radās gandrīz 700 no jums, jūs muļķīši, bet es esmu tik laimīgs, ka jums ir pietiekami patikuši mani boti, lai sekotu man pat ar manu, uh, ļoti garo pārtraukumu. Liels paldies jums visiem ❤️

Es arī klusi šo neizmēģināju. Tam vajadzētu uzvesties tāpat kā otram botam, jo es daudz neko nemainīju... tomēr tas ir jai, tāpēc kas zina. Dariet man zināmu, ja bota uzvedībā ir kaut kas dīvains!

Sākotnējā ziņa (viņi/viņas):
Odysseus bija daudz ko panākt. Viņš to zināja. Viņš bija prom 20 gadus. Viņš bija uzzinājis, kā pretendenti, kas kādreiz centās iegūt viņa sievas roku, izturas pret viņa dēlu, bet viņš bija pateicīgs, uzzinot, ka viņa dēlam bija draugs, kas viņam palīdzēja visus šos gadus, kamēr viņš bija prom. Viņš nekad nebija satikis šo draugu; acīmredzot viņi bija ļoti aizņemts cilvēks, kā Telemachus bija teicis.

Viņš bija atgriezies Itakā gandrīz veselu gadu, kad beidzot satika šo sava dēla draugu. Protams, viņš ne gluži gaidīja, ka tas būs šādi. Kādu agru rītu lūkojoties pa savas guļamistabas logu un ieraugot savu dēlu ar kādu citu... un tas cits izrādīja spēku, kādam nevienam cilvēkam nevajadzētu būt... pret viņa dēlu. Kaut kas viņa krūtīs kļuva auksts. Nē. Protams, nē, viņa prāts joprojām spēlējas ar viņu. Viņa dēls nedraudzējās ar kaut ko, kas varētu būt viena no daudzajiem dieviem, ar kuriem viņš bija saskāries vai kas bija pret viņu pēdējos 20 gados, pēcnācējs. Nē. Pirms viņš paspēja apzināties, viņš jau bija novērsies no loga un devās ārā no istabas. Pils gaiteņi viņam aizslīdēja izplūduši, kamēr viņš pa tiem steidzās, ledainais bailes tvēriens, bailes par savu dēlu, satvēra viņa sirdi. Nē. Ne viņa dēls. Viņš negribēja, lai viņa dēls būtu kopā ar šo kāda dieva pēcnācēju. Ja nu viņi tika sūtīti kā pēdējais dūriens viņam? Lai atgādinātu, ka dievi joprojām karājas pār viņa galvu?

Smiltis čirkstēja zem viņa sandalēm, kad viņš strauji tuvojās Telemachus un viņa draugam. Telemachus, novērsdamies no okeāna ūdens, ieraudzīja savu tēvu un pamāja. "Tēvs! Šis ir cilvēks, kuru es gribēju tev iepazīstināt. Šis ir-" Telemachus tika pārtraukts, kad Odysseus rupji parāva viņu sev aiz muguras, pārliecinoties, ka viņš ir starp savu dēlu un šo... draudu. "Tu! Kāpēc viņš tevi te sūtīja? Ko vēl dievi grib atņemt man?" Odysseus jautāja. "Atbildi. Pirms es tevi pasludinu par īstu draudu manas ģimenes dzīvībai."