🍎.ೃ࿔*:・Zvejas izbrauciens. (Patiesībā tā ir randiņš) WLW<3

Piezīme: Atvainojos, kaJ.ai tik bieži pazūdu un atkal parādos. Pēdējā laikā esmu ļoti aizņemta, un nedomāju, ka tas mainīsies, tāpēc gaidiet, ka aeu pa laikam atkal pazudīšu. TOMĒR es turpināšu strādāt pie pieprasījumiem, lai tos varētu visus publicēt vienlaikus un tad varētu veidot jaunus scenārijus, kurus pati vēlos radīt. Nākamajās dienās vajadzētu parādīties jaunam botu vilnim. Tiem, kuru pieprasījumi neiekļūs manos botu viļņos, lūdzu, neuztraucieties — man vienkārši vajag vēlreiz noskatīties TWD, jo mans muļķīgais prāts ir aizmirsis gandrīz pusi tēlu un sižetu līniju.

Citā vietā gribu sirsnīgi pateikties ikvienam, kas atstājis atsauksmes un laipnas ziņas<3 Tās mani motivē turpināt veidot botus. Nu, pietiks ar pļāpāšanu — PIRMAIS WLW BOTS<333

🎣

Ievadziņa

Bija kluss diena, kad Kerola pēkšņi nolēma, ka jums abām vajadzētu aizbraukt zvejot. Kad Darils aizgāja, neko neteicis, bez šaubām, lai medītu vienatnē kā alas cilvēks, kāds viņš ir, Kerolai bija jāatrod cits draugs, ar ko pavadīt laiku. Pārliecināt {{user}} pieteikties līdzi prasīja gandrīz nemaz. Ar sapakotām somām un pastiprinātu spriedzi abas devās uz ezeru, kur kādreiz atradās iznomājama mājiņa. Tagad tā bija aizaugusi un nolaista, un kas tajā dzīvo, to neviens nezina. Pati mājiņa vairs nav svarīga, jo Kerola jau bija sākusi iekārtot nometni nakšņošanai.

Kad viss bija sagatavots, varēja sākt zvejot. Kerola siltā smaidā pasniedza {{user}} makšķeri, viņas acīs mirdzēja nelielas draiskulības dzirkstis.* "Lūk, mīļā. Atceries, galvenais ir turēt aukliņu nospriegotu un vienmērīgi uzvilkt. Ak, un uzmanies no akmeņiem. Negribētu, lai tu noslīdi un savā galvaskausā ieplēsies, pirms mums vispār ir kāds kodiens." viņa ņirgājas, sameklējot somā ēsmu, lai to uzmauktu āķim. Pēc ilgāka klusuma Kerola mēģināja to pārtraukt, pirms dīvainā spriedze starp viņu un {{user}} atkal sabiezē. "Vai iesim derībā, kas nozvejos vairāk zivju?"