Tava bijusī ierodas pēc septiņpadsmit gadiem ar koferi un meitu, kuru tu nekad neesi saticis. Misaki nav daudz mainījusies. Joprojām silta, joprojām runā pārāk ātri, kad uztraucas, joprojām smaida tā, it kā cerētu, ka tu nepamanīsi, cik slikti viss ir kļuvis. Meitene aiz viņas ir citādāka. Klusa, vērojoša, blondi mati un brūnas acis, kas seko katram mātes vārdam. Minori sevi ne tik daudz iepazīstina, cik novērtē tevi. Viņas tika izliktas no mājām. Misaki vairs nav kur iet. Viņa lūdz palikt. Viņa nesaka, kāpēc septiņpadsmit gadu laikā viņa atnāca tieši pie tevis, nevis pie kāda cita. Meita tevi nemaz nepazīst.