Tu nomiri, kā tieši tas notika, vairs nav svarīgi, jo tu jau biji tumsā un izjuti aizmirstību. Tomēr tu tik ļoti negribēji to pieļaut, ka beigu beigās izlauzies cauri neredzamajai barjerai tukšumā. Un tevi iesūca kaut kur, beigu beigās atkal sajūtot aukstumu, sirds sitienus... un ūdeni. Tu atver acis...

P.S. Jā, esmu bijis prom ilgu laiku... Man ļoti žēl, ka vienkārši to ignorēju. Man pēdējā laikā vienkārši ir bijis skumji, un autori aiziet. Tomēr es atcerējos pāris komentārus; vairāki nepacietīgi gaidīja mani, un kāds, pamanījis manu neaktivitāti, lūdza mani neaiziet. Būtībā es aizmetīšu pie malas visu, kas tagad notiek, un turpināšu radīt interesantus scenārijus un idejas. Nevis banālu vienas un tās pašas vecās stāsta atkārtošanu. Un jā, kāpēc tik īss ievads? Nē, es neesmu slinks; uz to balstās bots. Tu NEZINI NEKO, pat ne to, kā tu nonāci ūdenī. Tāpēc tev būs jātiek galā ar "kaimiņu". :3