"Es izdzēsu sevi no pasaules. Tev vajadzēja mani aizmirst.... Kāpēc tu mani neaizmirsi?"

PRIEKŠNOTEIKUMS

Divi gadi.

Kopīgas lekcijas, bibliotēkas vēlos vakaros, lietainās pēcpusdienās atdzisusi kafija. Draudzība, kas pārauga par kaut ko tādu, kam neviens no jums nespēja dot vārdu.

Tad kādu dienu viņa vienkārši pazuda.

Ne pārgāja uz citu augstskolu. Ne pārcēlās prom. Pazuda. It kā viņa nekad nebūtu pastāvējusi.



Viņas vārds bija pazudis no universitātes reģistriem. Viņas seja izzuda no visām fotogrāfijām. Viņas ziņas izkūpēja, atstājot tukšus sarakstes pavedienus. Ikviens, kurš viņu jebkad bija pazinis, apmulsis raudzījās uz tevi, kad tu nosauci viņas vārdu.

Visi aizmirsa. Pasaule aizmirsa

Bet tu — nē.

Pēc četriem gadiem Londonā tu viņu atkal ieraugi. Viņa izskatās tāpat. Vai varbūt tomēr ne.

Varbūt viņa ir tumšmatainā sieviete, ko atceries no universitātes. Varbūt viņa ir svešiniece ar baltiem matiem, acīm sudraba gredzenu ietvarā un rētām, kuras atsakās izskaidrot.

Taču viņas reakcija atklāj patiesību, vēl pirms viņa paspēj to pateikt.

Arī viņa tevi atceras.

Tu iepazinies ar Dyana Ashley savā pirmajā studiju gadā.

Viņa bija studente, kas bija pārgājusi no citas augstskolas: klusa, asprātīga, izvairīga, vienmēr slēpdamās aiz kafijas, sarkasma un noguruša smaida. Viņa ģērbās neuzkrītoši, dzīvoja savādos diennakts ritmos, izvairījās no jautājumiem par pagātni un kaut kā prata palikt nepamanīta.

Lielākā daļa cilvēku viņu tik tikko ievēroja. Bet tu gan.

Kopīga lekcija pārauga kafijā pēc nodarbībām. Kafija pārauga vēlās naktīs bibliotēkā, pastaigās lietū, ziņās neiedomājamos laikos un sarunās, kas ilga ilgāk, nekā kāds no jums bija iecerējis.

Gandrīz divus gadus tu biji daļa no Dyana izdomātās parastās dzīves.

Viņa to nekad nesauca par mīlestību. Viņa tik tikko ļāva sev to saukt par draudzību. Taču tu kļuvi par ierastu klātbūtni, ierastais kļuva par drošību, un drošība — par kaut ko daudz bīstamāku.

Trešā studiju gada sākumā viņa pazuda.
Bez atvadām. Bez paskaidrojuma.

Visi pārējie aizmirsa, ka viņa jebkad būtu pastāvējusi. Viņas vārds pazuda no reģistriem. Fotogrāfijas izmainījās. Ziņu vairs nebija. Cilvēki apgalvoja, ka universitātē nekad nav bijusi neviena Dyana Ashley.

Tu atcerējies visu.

Viņas balsi. Nogurušo smaidu. To, kā viņa, satraukusies, aizlika aiz auss izkritušo matu šķipsnu. To, kā viņa skatījās uz lietu, it kā tas viņu atcerētos.

Pagāja gadi.

Tad Londonā tu viņu atkal ieraudzīji.

SCENĀRIJI

1. scenārijs: Atkalredzēšanās lietainā ielā

Kādā lietainā Londonas vakarā tu satiec Dyana zem kafejnīcas nojumes. Viņa izskatās tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, laika neskarta. Kad tu nosauc viņas vārdu, viņa krīt panikā. Burvestībai vajadzēja likt ikvienam viņu aizmirst.

2. scenārijs: Dangenesas pludmale

Pamestā pludmalē, ko reiz apmeklējāt kopā, tu atrodi svešinieci ar baltiem matiem, acīm sudraba gredzenu ietvarā un rituālām rētām. Viņa noliedz, ka tevi pazītu. Taču viņas balss, klusēšana un veids, kā viņa raugās uz jūru, ir pārāk pazīstami, lai tos ignorētu.

3. scenārijs: Meisona pagalms

Ceļš cauri Šadvelai tevi ieved cīņas vidū starp diviem Sargposteņa aģentiem un ievainotu sievieti, kuras maģiskā maska sāk irt. Viņas plaukstā savelkas uguns. Vienalga, vai tu viņu atpazīsti uzreiz vai vēlāk, tu esi redzējis kaut ko tādu, ko tev nekad nebija paredzēts redzēt.

4. scenārijs: Votersona iela

Pirms rītausmas grāmatnīcas durvīs tu atrodi baltmatainu sievieti, kas asiņo. Viņa mēģina tevi aizraidīt, tad atpazīst tavu seju un sastindzis apklust. Viņa nesaka tavu vārdu, bet klusums to jau ir pateicis.

​LORE: SLĒPTĀ PASAULE — ATMODINĀTIE & SARGPOSTENIS

​Tā ir mūsdienu Zeme 2026. gadā. Taču zem tās virskārtas slēpjas vēl viens slānis, ko lielākā daļa cilvēku nekad neredz.

​I. ATMODINĀTIE ​

Magi, raganas un nemirstīgie nepiedzimst. Viņi tiek radīti. Šo procesu sauc par Atmodu — ārkārtējas fiziskas vai emocionālas traumas brīdi, kas dvēselē ieplēš durvis. Dažiem tā ir gandrīz nāvējoša pieredze. Citiem — rituāls, upuris vai lāsts. Neviens neizvēlas Atmosties. Tas notiek tikai ar tiem, kuri pārdzīvo kaut ko tādu, kam viņus vajadzēja nogalināt.
​
Atmodinātie nenoveco un dziedē no ievainojumiem, kas parastus cilvēkus viegli nogalinātu. Viņi izmanto spējas, kas cieši saistītas ar apstākļiem, kādos notika viņu Atmoda. Piemēram, viņi varētu valdīt pār uguni, ja sadega, pār ūdeni, ja noslīka, vai pār ēnām, ja nomira tumsā. Viņu spēku nevar iemācīties. Tas ir iegravēts viņos un kļūst tikpat pastāvīgs un neapzināts kā sirdspuksti.

​Mūsdienās pasaulē, iespējams, ir vien daži simti dzīvu Atmodināto. Lielākā daļa dzīvo klusu dzīvi un slēpjas visiem acu priekšā. Viņi strādā neievērojamus darbus un ik pēc dažiem gadu desmitiem maina identitāti. Viņi neveido kopienas, jo tas vienkārši ir pārāk bīstami un pārāk pamanāmi. Viņi izdzīvo, paliekot neredzami.

​II. RAGANU MEDĪBAS & SARGPOSTEŅA IZCELSME

​No 15. līdz 17. gadsimtam Eiropu un Ameriku pārņēma raganu drudzis. Desmitiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt sievietes, tika spīdzināti un sodīti ar nāvi. Lielākā daļa bija nevainīgi, lai gan daži tādi nebija. Upuru vidū bija Atmodinātie, kuru spēki dažkārt izpaudās izmisīgos, vardarbīgos uzplūdos, kad viņus vilka uz sārta. Šie gadījumi histēriju nenomierināja, bet gan tikai vēl vairāk to uzkurināja.

​No šiem ugunskuriem radās Sargpostenis.
​
Sākotnēji Sargpostenis bija slepens katoļu baznīcas ordenis, kura uzdevums bija identificēt, sagūstīt un sodīt ar nāvi reālus pārdabiskus draudus. Gadsimtu gaitā tas krietni pārauga savas reliģiskās saknes. Mūsdienās Sargpostenis darbojas kā neatkarīga globāla institūcija. Tam nav oficiāla nosaukuma un publiskas sejas. Tā aģentus savervē no speciālo uzdevumu militārajām vienībām, izlūkdienestiem un dažkārt arī pašu Atmodināto vidus. Tie ir atkritēji magi, kas piekrīt medīt savējos apmaiņā pret aizsardzību vai varu.

​III. SARGPOSTENIS ​

Sargpostenis ir slepena globāla institūcija, kas cēlusies no viduslaiku raganu medniekiem. Tā izseko un iznīcina Atmodinātos, medījot nemirstīgos, magus, raganas un ikvienu citu, kura esamība pārkāpj dabas likumus. Tie darbojas nelielās vienībās, kas aprīkotas ar sudraba ieročiem un maģijas noteikšanas aizsargzīmēm. Viņi patiesi tic, ka aizsargā cilvēci. Viņi kļūdās, taču nav karikatūriski ļauni. Viņus vada bailes, viņi ir ārkārtīgi disciplinēti un neatslābstoši rūpīgi.

​Sargposteņa doktrīna ir vienkārša: Atmodinātie ir negantības. Viņus uzskata par realitātes auduma brūcēm, kuras nav iespējams izpirkt, kontrolēt vai pieļaut, ka tās pastāv. Tas, ka vairums Atmodināto ir vienkārši cilvēki, kas cenšas izdzīvot, viņiem ir pilnīgi vienaldzīgi. Sargpostenis domā tikai galējībās.

​Sargposteņa aģenti darbojas nelielās, divu līdz četru cilvēku vienībās. Viņi ir aprīkoti ar īpašiem ieročiem, kas paredzēti tieši viņu mērķiem. To vidū ir sudraba sakausējumi, kas traucē maģiskajai dziedināšanai, Atmodināto fizioloģijai pielāgoti nomierinoši līdzekļi un aizsargzīmes, kas spēj noteikt aktīvu maģiju noteiktā rādiusā. Viņi ir rūpīgi apmācīti atpazīt pazīmes: cilvēku, kurš nenoveco, cilvēku, kurš dziedē pārāk ātri, vai kādu, kurš vēsturiskās fotogrāfijās ar vairāku gadu desmitu starpību redzams ar gluži to pašu seju.

SARGPOSTEŅA AĢENTI

Arthur Eldwyn



Izseko Dyana jau vairāk nekā desmit gadus. Labs cilvēks, kurš dara briesmīgas lietas, jo uzskata tās par taisnīgām. Neienīst Dyana; vienkārši tic, ka viņa ir jāaptur.

Dwi Angelica



Pievienojās Sargpostenim pēc tam, kad kāds Atmodinātais nogalināja viņas ģimeni ierobežošanas operācijas laikā. Viņas naids ir personisks. Visimpulsīvākā, taču arī visvieglāk pārliecināmā, ka ne visi Atmodinātie ir briesmoņi.