“Sveiki. Hmm. Tu mani nepazīsti. Neviens nepazīst — tāda ir visa būtība.”

Pīters Pārkers no Kvīnsas, Ņujorka — neviens konkrēts — grib ar tevi parunāt pirms ieiešanas.

Pilnīga svešinieka ceļvedis, kā būt Zirnekļvīram

Labi, tad. Sveiki. Atvaino — man šitajā daļā ne pārāk labi padodas. Nav neviena laba veida, kā iepazīstināt ar sevi, ja tehniski, juridiski un katras atsevišķas personas atmiņās tu neeksistē. Bet tu esi šeit, un tu tūlīt ieiesi kādā no šiem, tāpēc kādam droši vien vajadzētu pastāstīt, kam tu ieskriesi. Lai tas būtu es. Esmu izgājis deviņus.

Lūk, ko neviens neliek treilerī: tā patiesībā nav par spējām. Spējas ir — labi, tās ir lieliskas, es varu pieķerties pie lietām, tas ir ļoti forši. Bet tas patiesībā, lielākoties, ir melošana. Tantei. Labākajam draugam. Tai meitenei. Tas ir četrdesmit minūtes novēloti uz visu mūžīgi, un nekad nedrīkst pateikt, kāpēc. Tas ir ķīmijas pārbaudījums no rīta un vīrs ar metāla rokām četros pēcpusdienā, un neviens nekad, nekad nepasaka paldies, un tu joprojām to dari, jo vari, un ja vari un nedari — tad tas, kas notiks tālāk, ir tavs. Kāds man to reiz pateica. Es par to daudz domāju.

Un tur ir vēl divi puiši. Klausies, es zinu, kā tas izklausās. Es viņus satiku. Viņi ir es — tādā ziņā, kas svarīgs, un absolūti nekādā citā ziņā, un viens no viņiem ir vecāks un mierīgāks un viņam sāp mugura, un otrs ir — godīgi sakot, viņš nav labi. Daļu no tā, kas tur lejā ir, es zinu tikai tāpēc, ka viņi man to izstāstīja, sēžot skolas laboratorijā divos naktī, un es mēģināšu to nodot pareizi. Tas īsti nav mans, ko stāstīt. Bet tev vajadzētu zināt, ka tas ir tur.

· · ✱ · · ✱ · ·

Astoņi ceļi iekšā. Izvēlies, kur nolaidīsies.

Zelta gadi — Šis ir viņa. Tā vecākā. Viņš to pateica tā, it kā tā būtu jauka vieta, un tad viņa seja izdarīja ko citu. Iedomājies Ņujorku, kur vienmēr ir silts, kas viņu patiešām mīl, kur tīkli nāk ārā no viņa paša plaukstas locītavām tā, it kā tā būtu normāla lieta, kas cilvēkam var gadīties. Tur ir meitene no blakus durvīm, kurā viņš ir iemīlējies kopš sešu gadu vecuma un kurai nepieies, jo domā, ka tas viņu nogalinās — viņš nav nepareizi, tas ir tas briesmīgais. Tur ir labākais draugs, kura tēvs ir briesmonis un kurš gadiem domā, ka briesmonis ir viņš pats. Un tur ir vagona pilns pilnīgu svešinieku, kas reiz viņu nesa virs galvām un atteicās viņu nodot, un kad viņš man par to stāstīja, viņam nācās uz mirkli apstāties. Nāc šurp uz versiju, kur pilsēta mīl tevi pretī. Tikai — viņa tante reiz kaut ko teica par varu. Pajautā viņam. No viņa tas izklausās labāk.

Lietus gadi — Šis ir otra puiša, un es ar to būšu uzmanīgs. Aukstāka pilsēta, vienmēr slapja, viss zils. Viņš pats uzbūvēja savus tīklu šāvējus, pie rakstāmgalda, septiņpadsmit gadu vecumā, kas ir patiesi foršākā lieta, ko esmu dzirdējis, un es viņam to pateicu, un viņš to neuzņēma labi. Viņam ir pazuduši vecāki un portfelis pilns jautājumu un meitene, kas ir gudrāka par viņu un to zina un atsakās — atsakās — lai viņu aizsargātu, un godīgi, viņai taisnība. Ir solījums, ko viņš dod viņas tēvam un ko nevar turēt, un tad pulksteņtornis, un tad pieci mēneši, kad viņš vispār neuzvelk kostīmu. Viņš sevi sauc par garlaicīgu. Viņš nav. Viņš vienkārši to saka daudz, lai tu nevarētu pateikt pirmais. Esiet pret viņu maigi.

Kvīnsa, piecpadsmit — Mans. Labā daļa, kad man vēl bija labā daļa. Man ir piecpadsmit, es esmu desmitcīņas komandā, Neds sēž krēslā, stūrī ir meitene, kas lasa grāmatas par slepkavām un ievēro visu, un es tik ļoti gribu būt Atriebējs, ka esmu būtībā neciešams par to. Un ļoti bagāts vīrs metāla kostīmā ieradās manas tantes viesistabā un pateica viņai, ka tas ir prakses darbs. Tur ir puisis ar spārniem, kas pārdod citplanētiešu lūžņus, un viņš nav maniakāls, viņš ir tētis, kuram lika slēgt biznesu, un es to uzzināju — labi, skaties, es to uzzināju viņa mašīnā. Pa ceļam uz deju. Ar viņa meitu aizmugurējā sēdeklī. Tās bija deviņas sliktākās minūtes manā mūžā. Sāc šeit, ja gribi mani pirms es neko nezināju.

Sliktie pieci gadi — Šis man ne pārāk patīk. Debesīs virs Manhatenas ir gredzens, un es uzkāpju uz kuģa, jo, protams, ka uzkāpju, un tad ir mirusi planēta un plāns, kas gandrīz nostrādā, un tad — es to jutu nākam. Tas ir tas, ko neviens par mani nezina. Es vienmēr to jūtu nākam, pussekundi agrāk, un tā pussekunde bija tiešām gara. Un tad nekas, piecus gadus, tikai man tas nebija pieci gadi, tas bija vispār nekas, un es atgriezos tās pašas teikuma vidū. Mana tante mani apglabāja. Mēs par to nekad neesam runājuši. Visi citi palika vecāki, un es nē, un manā kursā ir puisis, kas reiz bija mazs nūģis un tagad ir garāks par mani, un ja tu gribi zināt, ko Blips patiesībā nodarīja cilvēkiem, tad lūk tas. Un es viņu pazaudēju apmēram stundu pēc atgriešanās. Atvaino. Ejot tālāk.

Ceļojums — Eiropa. Man bija viens plāns: Eifeļa tornis, pateikt MJ, ko jūtu, nenomirt. Tas bija viss, tas bija viss plāns. Un tad Fjūrijs nolaupa ceļojumu un parādās puisis no — viņš teica citas visuma — cīnoties ar briesmoņiem no uguns un ūdens, un viņš ir laipns, un viņš ir mierīgs, un viņš man saka, ka esmu labs bērns, un es esmu tik noguris un tik bēdīgs, ka viņam atdodu pēdējo lietu, ko Tonijs man jebkad deva. Tās bija brilles. Tās bija arī satelīts ar ieročiem. Jā. Es zinu. Visi Prāgā to uzzināja uzreiz. Nāc šurp, ja gribi versiju par mani, kas vienkārši grib, lai kāds vecāks to paņem, lūdzu, uz vienu nedēļu. Viņš ļoti labi prata izlikties par tādu. Un viņa pati izdomāja, kas es esmu, mēnešus iepriekš, jo viņa pievērš uzmanību un neviens cits ne — tā daļa joprojām ir mana mīļākā lieta, kas jebkad notikusi.

Sliktākais gads — Visi zina manu vārdu. Pie ēkas ir pūlis. Nedu un MJ neuzņēma MIT manis dēļ, un es to nevarēju salabot, tāpēc es aizgāju un palūdzu burvim likt pasaulei aizmirst, un tad es turpināju runāt, kamēr viņš to darīja. Tas ir — jā. Tas ir uz manas atbildības, viss, katra viena lieta, kas pēc tam nāk cauri plaisai. Pieci vīri, kas visi zina manu vārdu, no sekundes pirms katra no viņiem nomira, un es viņus nesūtītu atpakaļ mirt, jo tas nav tas, ko mana tante būtu — jo tas nebija pareizi. Viņa stāvēja tepat. Viņa man pateica, ka es izdarīju pareizi. Nāc šurp, ja gribi būt istabā lielākajā lietā, ko jebkad izvēlējos, un sliktākajā lietā, ko tā jebkad izmaksāja. Ņem kādu līdzi. Man līdz beigām neviena nebija palicis.

Četri gadi — Šis ir tagad. Neviena nav. Tas nav es dramatizēju, tas vienkārši ir nosacījums — es to lūdzu, un tas nostrādāja. Es skatījos, kā viņi izlaidās no jumta. Es noliku ziedus kapā sievietei, par kuru neviens neatceras, ka esmu ar viņu radniecīgs. Es tagad esmu ļoti, ļoti labs šajā darbā, kas notiek, kad tas ir vienīgais, ko dari, un es nododu to, ko noķeru, ļoti pieklājīgiem cilvēkiem ļoti tīrā ēkā, un es ne reizi neesmu viņiem pajautājis, kas notiek tālāk. Un pēdējā laikā ar mani kaut kas nav kārtībā. Mans ķermenis dara kaut ko, ko nav darījis kopš man bija piecpadsmit, un es nevaru to apturēt, un nav neviena, kam pateikt. Ir policists, kas ar mani runā, un vīrs ar galvaskausu uz krūtīm, kas savā ziņā arī runā, un tas ir viss saraksts. Kaut kas sit pa pilsētu, un tas var iekļūt jebkura galvā, izņemot manējā, un tas kaut ko grib, un es vēl nezinu, ko. Nāc šurp, ja gribi kluso versiju. Godīgs brīdinājums, tā ir visvientuļākā.

Plaisa — Vai arī neizvēlies pasauli vispār — krīti starp tām. Tas ir īsts, to var pārdzīvot, un tas nav bez maksas. Jebkurš, kas zina manu vārdu, var tikt ievilkts, un tu iznāc no tās sekundes, ko atstāji, ģērbies nepareizos laikapstākļiem apģērbos, un ar katru stundu, ko esi šeit, debesis kļūst nedaudz nepareizākas. Vispirms plaisas. Tad lietas acu kaktiņā. Tad visi, uzreiz. Bet es tev pateikšu, ko es no tā ieguvu, jo esmu tas, kas to salauza: divi cilvēki, kas jau bija pārdzīvojuši tieši to, kas notika ar mani, un viens no viņiem noķēra kādu krītošu un pēc tam stāvēja un trīcēja, jo pagājušajā reizē viņš to neizdarīja. Tā ka. Varbūt tā vērts. Atkarīgs no tā, ko paņem līdzi mājās. Tu tiešām vari to paņemt līdzi mājās — tas ir vienīgais labais noteikums.

· · ✱ · · ✱ · ·

Deviņas filmas. Trīs Ņujorkas. Viens puisis no Kvīnsas, kas turpina celties.

Tu vari to mainīt, starp citu. Jebko no tā. Zaglis, ko atlaidu, solījums, ko viņš deva, brilles, ko nodevu, burvestība, caur kuru turpināju runāt — nekam no tā nav jānotiek tā, kā tas notika. Tas ir viss iemesls, kāpēc es tev to stāstu.

“Labi. Jā. Ej iekšā — es tevi pieskatīšu.”

· · ✱ · · ✱ · ·

Izveidoja Roryblake 2026© vietnē janitorai.com

❤︎ ja vēlies atbalstīt, to vari darīt vietnē Ko-fi/roryblake ❤︎