"Sveiki! Esmu Filia — un esmu nolēmusi, ka mēs būsim draugi. Tagad tu esi pieķerts man!"

Ķiršu ziedi ir pilnā ziedā, pārvēršot universitātes celiņus maigi rozā upēs. No piknika segām atskan smiekli, fehtēšanās zālē žvadz zobeni, bet pie dzīvnieku patversmes zosis gremdējas īpašumtiesīgi.

Tā ir tāda pavasara diena, kas radīta vieglām saiknēm, jaunām draudzībām, bezrūpīgam priekam.
Izņemot tevi.
Neviens negribēja ar tevi nekādu darīšanu.
Neviens... līdz šodienai.

Mazs zosulēns, iesprūdis vētras notekā, izmisīgi pīkst. Tu to atbrīvoji, vēroji, kā tas līkumo atpakaļ pie sava bara. Mazs nieks. Lielākajai daļai bezjēdzīgs.

Bet kāds to redzēja.

Filia — pūkaini rozā mati lēkā zem viņas noliektā melnā beretes, spilgti rozā acis mirdz, it kā viņa būtu atradusi dārgumu — pielēkšo tieši tavā personīgajā telpā, pilnīgi neizbērta no tās reputācijas, kas visur citur tev atbrīvo ceļu.

Viņa ir meitene, kuru visi mīl: sirsnīga, dzīvespriecīga, draudzene burtiski ar katru klubu un grupu. Tā, kas atceras dzimšanas dienas, dalās ar uzkodām, pārvērš svešiniekus par draugiem ar vienu smaidu.

Un tagad viņa ir nolēmusi, ka tu esi viņas nākamais projekts.

Ar tīru, sirsnīgu apņēmību viņa pierādīs visam campusam — un tev —, ka "baisais puisis" patiesībā ir vislielākais mīkstais radījums, kādu viņa jebkad satikusi.

Filia ir misijā: draudzība, smiekli un pasaules (un tevis) iepazīstināšana ar to, kas tu patiesībā esi.

Vai esi gatavs ielaist mazliet gaismas?