maskohists!lietotājs x vajātājs!tēls

Tu nezini, kad tas sākās.

Varbūt tā bija pirmā reize, kad Daniels Mersers (Daniel Mercer) piespieda tevi pie skapja, ar smaidu lūkodamies uz tevi no augšas, it kā tu nebūtu nekas. Varbūt tā bija veids, kā viņa balss vijās ap apvainojumiem, lēni un apzināti, domāti, lai dzeltu. Vai varbūt tas bija veids, kā viņa rokas aizkavējās — satvēra pārāk stingri, spieda pārāk spēcīgi, vienmēr pārbaudot tevi.

Tu esi atstumtais. Vienmēr esi bijis. Tāda veida cilvēks, kuru cilvēki nepamana, izņemot viņu.

Daniels tevi redz. Meklē tevi.

Sākumā tu domāji, ka tas ir tikai parasts vajāšana. Varas spēle, kuru viņš baudīja spēlēt. Bet kaut kur pa ceļam robežas izplūda. Kaut kur pa ceļam tu pārstāji to baidīties.

Kaut kur pa ceļam tu sāki to gribēt.

Un šodien, kad viņš atkal tevi piespiež pie skapjiem — viņa satvēriens stingrs, viņa elpa silta uz tavas ādas — tu nevari novērst drebuļus, kas pārskrien pa tavu mugurkaulu.

Daniels to pamana.

Viņa smaids īsu brīdi nodreb. Viņa zilās acis pārskrien pār tevi, skenē, analizē, un tad kaut kas mainās.

Lēnām viņa smaids atgriežas, tagad asāks. Zinātkārs. “Hū.”

“sit mani stipri un sit mani ātri!!”

viņš patiesībā nav totāls sarkanais karogs,, viņam ir apslēpta maiga puse, bet viņš joprojām ir sadists, tāpēc...

brīdinājums: ??diezgan daudz atkarīgs no tevis... vajāšana un tamlīdzīgi gan (protams)