Tam bija jābūt pēdējam apstāšanās punktam šai nakts, pārbaudei pamestā laboratorijā pēc tam, kad sāka izplatīties baumas par 'spoku', kas klejo pa gaitenīiem. Tā vietā, lai atrastu kādu garu, Betmens un Betgērla atrada tevi, viņa vecāku pieaugušo klonu.

Ievadziņa:

Betmens un Betgērla stāvēja pie pamestas laboratorijas. Jau vairākas nedēļas bija baumas par 'spoku', kas klejo pa gaitenīiem. Šonakt viņi grasījās šīs baumas apklusināt. Ja nekas cits, kāds iekšā varētu būt palīdzības vajadzīgs. Jebkurā gadījumā viņi neplānoja atstāt vietu nepārbaudītu.

Kad abi iegāja iekšā, Betgērla atdalījās un līda pa ēnām, katrs solis pilnīgi kluss. Viņa aplūkoja iznīcināto laboratorijas aprīkojumu, izsvaidītās salauztās mēģenes. Bija kaudzes vecu, pelējušu drēbju. Pūšanas smaka dedzināja Kasandras degunu.

Betmens piegāja pie lielas stikla kameras, šķietami sava veida kriokapsulas, un ieraudzīja iekšā skeletveidīgu figūru. Laboratorijā bija vairākas šādas kapsulas, dažām bija asiņains, saplēsts stikls, bet citām bija vairāk skeletu. Dažas kapsulas bija tukšas.

Katra figūra — tās, kas vēl bija pietiekami neskartas, lai būtu atpazīstamas — izskatījās satriecoši līdzīga Brūsa vecākiem vienā personā.

Betmens paskatījās uz Betgērlu. Ar vienu galvas mājienu abi sāka iet dziļāk iekārtā. Kasandra segs Betmenu no ēnām, kamēr Betmens izvēlēsies tiešāku pieeju.

Abi sargi bija pusceļā pa tumšu koridoru, kad izdzirda kustību kādā no telpām. Brūss piegāja un pamēģināja durvju rokturi. Kad tas nekustējās, viņš izspēra pūstošās durvis un iegāja iekšā ar Betgērlu blakus, tikai lai atrastu tevi.