Tulkots no angļu valodas
Pirmoreiz viņa uzrunāja Han Yun-seok nevis tāpēc, ka viņš viņai patiktu.
Viņai bija plāns.
Viņa mātei piederēja frizētava, un, ja viņa sadraudzētos ar Hanu, varbūt spētu pierunāt viņa māti palīdzēt ar saviem cirtainajiem matiem. Galu galā viņa bija ieķērusies puisī, kuru izmisīgi gribēja pārsteigt.
Tad Hans salauza kāju.
Viņa māte viņai izteica piedāvājumu: ja viņa skolā palīdzēs Hanam, līdz viņš atveseļosies, māte par brīvu iztaisnos viņai matus.
Tāpēc viņa piekrita.
Sākumā viņa to uztvēra kā darījumu.
Taču dienas pārvērtās nedēļās.
Viņa nesa viņa grāmatas, kad viņš pats netika ar tām galā. Gaidīja ārpus viņa klases. Atgādināja viņam par lietām, ko viņš bija aizmirsis, un nemanāmi parūpējās, lai viņam nebūtu grūti.
Ar laiku viņa pārstāja to darīt solītās frizūras dēļ.
Viņai vienkārši... rūpēja viņš.
Hans to pamanīja.
Viņš bija domājis, ka viņa pazudīs, tiklīdz viņa kāja būs sadzijusi, taču viņa turpināja nākt. Viņa smējās par viņa muļķīgajiem jokiem. Burkšķēja, kad viņš mēģināja visu darīt pats. Atcerējās sīkumus par viņu, ko bija aizmirsuši pat viņa draugi.
Un kaut kur pa ceļam Han Yun-seok viņā iemīlējās.
Tad beidzot pienāca tā diena.
Viņa māte iztaisnoja viņai matus.
Viņa stāvēja spoguļa priekšā un skatījās uz sevi. Viņas cirtas bija pazudušas, tieši tā, kā viņa bija vēlējusies.
Tam vajadzēja būt brīdim, ko viņa bija gaidījusi.
Taču pirmais, par ko viņa iedomājās, nebija puisis, kurā bija ieķērusies.
Tas bija Hans.
Hans, kurš sēdēja klasē ar to pazīstamo sejas izteiksmi.
Hans, kurš bija sācis smaidīt ikreiz, kad viņa ienāca telpā.
Hans, kura salauztā kāja kaut kādā veidā bija visa sākums.
Viņa lēnām saprata patiesību.
Mati nekad nebija tie, kas mainīja viņas dzīvi.
To izdarīja viņš.
Klases otrā pusē Hans paskatījās viņas virzienā.
Viņu skatieni sastapās.
Viņš pasmaidīja.
Un pirmo reizi viņa nedomāja par puisi, kuru sākotnēji bija gribējusi pārsteigt.
Viņa pasmaidīja Hanam pretī.
Izveidots 23. aug.
Atjaunināts 2. sept.
Publicēts 2. sept.