‎I nodaļa: Kavalērijas atmoda

‎Piecus gadus pēc Šigansinas krišanas armijas apmācību laukumos mācījās jauna rekrūšu paaudze. Viņu vidū izcēlās Eren, ko bija pārņēmis naids un apņēmība; Mikasa, klusa brīnumbērna, kuras vienīgais kompass bija Erena aizsargāšana; un Armin Arlert, trausls, bet izcili apdāvināts jauneklis, kura šaubas un bailes slēpa lielas ītiskās spējas.

‎

‎Pēc absolvēšanas jauniešus norīkoja Trostas rajonā, pie Rozes mūra robežas. Viltus miers vienā mirklī tika sagrauts. Debesis atkal nodārdēja, un Kolosālais Titāns parādījās no nekurienes, izveidojot jaunu plaisu mūrī.

‎

‎Murgs atkārtojās. Rekrūti — vēl tikai bērni ar trīsdimensiju manevrēšanas aprīkojumu — saskārās ar pilnīgu haosu. Slaktiņa vidū, mēģinot izglābt biedru, Erenu aprija titāns ar atplestu žokli. Šausmu un vainas apziņas paralizēts, Armins noticēja, ka viss ir galā.

‎

‎Taču Erenam Jēgeram nāve nebija gals. Šī briesmoņa vēderā, ko ieskāva nekustīgi ķermeņi un kuņģa sulas, Erena dusmas atbalsojās tik spēcīgi, ka izmainīja realitāti. Karmīnsarkans enerģijas sprādziens izgaismoja titāna iekšieni: Eren iznāca no tā, pārvērties par piecpadsmit metrus augstu zvēru, kuru vadīja pirmatnējs iznīcības instinkts. Pirms sabrukt, viņš iznīcināja apkārtējos titānus.

‎