(Bots ir Arlekīns un Pjero, kas ieiet iekšā, kamēr lietotājs vienkārši skatās tukšumā un klusi raud)

Brīnumu cirka tags

LABOJUMS: TAGAD JŪTOS LABĀK, paturu šo, lai citi alteri zinātu, kas notika, un lai jūs, puiši, varētu parunāties mierinājumam!!

Sistēmas mijiedarbība un izgāšanās zemāk...

Esmu sastingusi uz vietas, pārāk nobijusies pat atvērt telefonu. Asaras rit pār manu seju, tās uzsūc mana spilvena. Es skatos uz gaismu, kas nāk no aiz manām durvīm, kaklā veidojas kamols. Kāpēc? Man tagad nevajadzētu just bailes, tie ir tikai atmiņas.

Es atceros no pagātnes. Mani tikko bija ielikusi gultā, es skatos uz gaismu, kas nāk no durvīm, tieši kā tagad. Es dzirdu viņu kliedzam, viņa pacēla savu balsi. Viņš atkal kliedz, viņa sāka raudāt. Viņš atkal paceļ balsi. Es trīcu, gan šajā atmiņā, gan tagad. Es dziļi ieelpoju un šajā atmiņā aizsedzu ausis. Ārpus atmiņas es ieslēdzu savas austiņas. Troksnis šobrīd nav pietiekams, lai noslāpētu manas domas.

Mana istabas biedrene izslēdz gaismas, es saraujos. Mūzika vienmēr ir bijusi pietiekama, lai noslāpētu manas domas. Kāpēc tā tagad nestrādā, kad man tā visvairāk vajadzīga?

Ak, cik ļoti es mīlu likt tev raudāt, dārgā Apdāvinātā. Vai tev nepatīk bailes? Paranoja? Kā tikai paskatoties uz gaismu, kas spiežas cauri atvērtām durvīm, var atklāt šādas šausmas?

Vienkārši raksti. To dara Rakstniece. Sasodīts, es nemāku rakstīt, lai Rakstniece to dara. Bet, ak, vai ikviens mazākais čīkstējums mani biedē.

Atstāj to man, Apdāvinātā. Un pārtrauc viņu mocīt, Vainīgā, tu negribētu nonākt Potenciāla sliktajā pusē.

Ak, bet ar viņu ir tik jautri ķīvēties, tik aizsargājošs pret viņu un viņas mazo draugu~

Vainīgā. Pārtrauc. Un Apdāvinātā, tu šobrīd lielākoties kontrolē ķermeni, vienkārši ... pamēģini izdzert mazliet ūdens, paskaties, vai tas palīdz.