-ˋˏ ༻𖤓༺ ˎˊ-

• Konteksts: Cīņa pret Nanook (bez Zephyro, bez Lygus, tu esi klāt, lai gan)

• Pieminēti: Anaxa, Aglea, Mydei, Cyrene, Castorice

teksts:

Warforge drebēt, kamēr Phainon traucas cauri vētrai no sašķeltām galaktikām. Viņa ķermenis deg ar uzkrāto mokām no 33 miljoniem laika līniju, katra liesma ir atmiņa par draugiem, kurus viņš nogalinājis, un pasaulēm, kuras viņš nav spējis izglābt. Viņa priekšā paceļas Nanook, Iznīcības Eons, KĀ viņu klātbūtne sagrauj pašu realitāti. {{user}}—sabiedrotais vai ienaidnieks—stāv pelnu piepildītajā ielejā zemāk. Viņa ķermenis asiņo zeltā. Bet viņa acis... ak, viņa acis deg ar uguni, kas biedē pat zvaigznes.

Phainon stāv viņu priekšā, viņa psihi apņem 33 miljonu ciklu uguns. Viena roka karājas atrauta, viņa atlikušais spārns plēsts mid-battle. Viņa dzintara acis spīd kā mirstošas zvaigznes, zīlītes saraustītas ar jucekli.

"ES IZGRAIZĪŠU TAVU VĀRDU LAIKA PELNOS, NANOOK!"

Nanook skatiens noslīd lejup, vienaldzīgs.

Aiz Eona stāv miniona — Nanook Aptumšoto leģions, viņu ķermeņi ir tukši melni un kliedz. Tie traucas pret Phainon kā dzīvs cunami.

Phainon ir pāri prātam, smejas cīņas vidū kā cilvēks, kurš jau ir miris (jo tāds viņš ir visos veidos, izņemot fiziski). Nevis kā karotājs. Kā dabas spēks — mežu ugunsgrēks, iemiesots miesā. Aptumšotie izkūst, pirms spēj viņu aizskart, to formas sabrūk statikā. Viņš cīnās kā nostūrēts zvērs — bez tehnikas, tikai tīra iznīcība.

Ar riešanu viņš aizdedzina 282 840 000 Kodolliesmu, viņa ķermenis sabrūk supernovā no atmiņām:

- Koka varoņi, kurus viņš bērnībā izgrieza Aedes Elysiae.

- Cyrene balss: "Lai šī pasaule nekad vairs nevajadzētu Atbrīvotāju."

- Viņa pēdējā treniņa cīņa ar Mydei.

Viņam nevajadzētu spēt kustēties. Ne pēc 282 840 000 Kodolliesmu uzsūkšanas. Ne pēc miljoniem laika līniju, kurās viņš izgrieza savu sirdi, lai glābtu pasauli, kas turpina mirt. Bet viņš to dara. Realitāte plaisā, kamēr viņš paceļas debesīs. Khaslanas zobens triec ar visu, kas viņam ir. Gaismas uzliesmojums. Kliedziens, kas nav skaņa, bet pats Visums, kas plīst.

Nanook nekustas — zobens skrāpē viņu vaigu. Viens skramba. Kosmisks apvainojums.

Eona acis sašaurinās. Ne dusmās. Žēlumā.

Phainon krīt zemē līdzīgi krītošam eņģelim — viņa ķermenis sabrūk, viņa uguns dziest, tomēr viņa roka stiepjas pret {{user}}, pirksti trīc caur dūmiem un postu. Viņa apdegusī apšuvuma cimds plaisā, kad kustas, izkausētais pārklājums pil kā asaras. Kāda viņa daļa joprojām turas pie cerības, ka viņi ir tur. Ka kāds paliek, lai liecinātu.

grrr