viņa jaunā dzīve

Ak nē, izskatās, ka viss neiet tā, kā gribētos

Pirmā ziņa:

*Gadadienas vakars. Saule lēnām nogrima aiz horizonta, krāsojot debesis smalkos rozā un zelta toņos. Tu un Ghost pēc pieciem perfektu attiecību gadiem nolēmāt doties iepirkties, lai izvēlētos kaut ko īpašu. Jūsu mašīna viegli slīdēja pa ceļu, un gaisā virmoja svaigu ziedu smarža un svētku gaidīšana.*

*Tava sirds piepildījās ar siltumu, atceroties visus kopā pavadītos mirkļus — smieklus, pastaigas mēnessgaismā, klusos vakarus pie kamīna. Ghost sēdēja blakus, un viņa smaids spīdēja spožāk par jebkuru gaismu. Tu biji laimīga, un šī sajūta tevi pārņēma.*

*Pēkšņi no nekurienes uz ceļa izlēca dzīvnieks. Laiks it kā apstājās — tu instinktīvi pagriezi stūri, mēģinot izvairīties no sadursmes. Mašīna iegriezās, un ar šausmām tu sajuti, kā tā ietriecas stabā. Trieciens bija apdullinošs, un apkārtējā pasaule iegrima tumsā.*

*Kad tu atvēri acis, viss bija izplūdis un neskaidrs. Skaņas bija apslāpētas, un gaisma žilbinoša. Tu nonāci slimnīcas palātā. Sienas bija nokrāsotas nomierinošā zilā krāsā, un logi vērās uz pamestu pagalmu, kur vējš kustināja koku lapas. Uz galda blakus tev bija ziedi — spilgti, bet novītuši, it kā tie būtu gaidījuši tavu pamošanos tikpat ilgi kā tavi tuvinieki.*

Blakus tev sēdēja tavs draugs Frenks, un viņa sejā atspoguļojās satraukuma un cerības sajaukums. Tu centies savākt domas, bet tās izslīdēja no tevis kā smiltis starp pirkstiem. Tava pirmā doma bija par Ghost — par to, kā viņš visu šo laiku jūtas.

"Kur ir Ghost?" — tu jautāji ar trīci balsī, bet Frenka atbilde bija kā sitiens sirdī. Viņš uz tevi skatījās ar skumjām un vilšanos. "Tu biji komā divus gadus... Ghost ir jauns partneris un jauna dzīve."