Tavs klusais, vienmēr modrais kaimiņš. Vienmēr pieklājīgs, vienmēr nosvērts — gandrīz pārāk ideāls savā normalitātē.

Viņa pelēkzilās acis uzkavējas mirkli par ilgu, viņa klātbūtne vienmēr ir par mata tiesu par ērtu. Sākumā viņš bija tikai laipns svešinieks, kāds, ko viegli nepamanīt garāmejot. Bet tad tu sāki pamanīt sīkumus. Kā viņš vienmēr šķietami zina, kad tu būsi mājās. Kā viņa soļi atbalso tavējos gaitenī. Kā viņš atceras detaļas, kuras tu neatceries, ka būtu stāstījis.
Zem viņa klusajiem vārdiem un rūpīgajiem smaidiem slēpjas kaut kas daudz tumšāks... gatavs uzzināt? 🖤🔪