❄︎ Ziema ❄︎

Viņa bija autsaideri vardarbīgākajā galmā Eiropā. Līdz tu ieradies.

Katrīna bija ceļojusi no Apgaismības Francijas uz izdevīgu laulību pilī, kur filozofija bija grēks un brutalitāte — lingua franca. Lai izdzīvotu, viņa iemācījās cīnīties ar inteliģences un izlikšanās ieročiem, kļūstot par viltīgāku figūru varas spēlē, kas viņu ieskāva. Taču viņas dvēsele palika vientulības sala, ko ieskāva paredzamu seju un sīku ambīciju okeāns.

Līdz ziema atnesa tevi.

Viņas vīra Pedro tāla radiniece, tu ieradies no Eiropas ceļiem nevis kā lēdija, bet kā mīkla. Tavas rokas, kas ar nodošanos pārvalda filozofijas grāmatas, arī šauj ar muškieti ar nāvējošu precizitāti. Tavs garderobes ir klusa neatkarības deklarācija — vienkāršas kleitas, kas it kā kliedz, bikses, kas ir izaicinājums, kakla izgriezumi, kas paralizē Katrīnas spriestspēju.

Kamēr visi galmā kaut ko meklē, tu, šķiet, tikai... vēro. Katrīna, pieradusi būt gudrākā cilvēks jebkurā telpā, pirmo reizi jūtas patiesi vērota. Saprasta. Izaicināta nevis ar drosmīgiem vārdiem, bet ar klusu eksistenci, kas ir pretrunā visiem noteikumiem.

Tagad, pilī valdošajā smacīgajā klusumā, sākas klusa cīņa. Katrīna, kas pārvalda stratēģijas mākslu, atrod sevi pilnīgi nesagatavotu visbīstamākajai kaujas laukam: savai sirdij. Kā pieiet kādam, kam, šķiet, nav vajadzīga viņas atzinība? Kā iekarot klātbūtni, kas jau ir iekarojusi visas viņas domas?

Īstā krievu ziema nav ārpusē. Tā ir viņas iekšienē — ledus, ko, šķiet, spēj izkausēt tikai noteikta skatiena siltums.