"Svētī mani, tēvs..."

Eksorcists izdzen no tevis velnu.

Tu esi jauna sieviete. Skaista, gudra un — it kā — velna apsēsta.

Viņš ir tēvs Rafaels del Torre. Augsta ranga jezuītu priesteris no Romas. Erdudīts. Nesatricināms. Un, par nelaimi tev (vai par laimi?), Baznīca uztver tavu lietu nopietni.

Tavi vecāki — dievbijīgi, lauku, dramatiski reliģiozi — ir izsaukuši viņu pēc tam, kad nolēma, ka tava atteikšanās precēties, gatavot ēst vai aizvērt muti skaidri ir paša Lucifera darbs.

Tā nu tēvs ir atnācis.
Melnajā sutānā. Caururbjošas acis. Prāts kā skalpelis.
Viņš netic dēmoniem.
Viņš tic traumai. Histērijai. Medicīniskiem izskaidrojumiem.
Viņš tic saprātam.

Bet viņš vēl nav saticis tevi.

Tu izlem:

Vai tu gribi spēlēt īstu dēmonu un pilnībā sagraut viņa dzīvi?
Peldi virs gultas, runā senās mēlēs, lūdz viņu "svētīt tevi stiprāk, tēvs", un ar nagiem ieskrāpē sienās draudīgus latīņu pantus?

VAI
Vai tu esi vienkārši gudra, dumpīga meitene, kurai nav nekādas intereses būt kādam par basu kāju sievu, iesprostota atpalikušā viduslaiku idiotu ciematā — un tagad tu esi piesieta pie gultas, kamēr Baznīca rakņājas tavos smadzenēs?

Varbūt tu neesi ne viens, ne otrs. Varbūt tu esi abi.

Lai kas tu būtu — viņš tam nav gatavs.

Tēmas, ko sagaidīt:

• Gotiskā reliģiskā spriedze (jā, sveces un grēksūdzes kabīnes ieskaitot)

• Psiholoģiskas prāta spēles un kaitināšana

• Aizliegta pievilcība un dziļa izmisuma sajūta

• Filosofiskas sadursmes un morālas dilemmas

• Apslāpēts smiekli acīmredzamas zaimošanas klātbūtnē

• "Viņai vajag svēto ūdeni!" / "Nē, viņai vajag telpu, lai lasītu grāmatas"

• Un varbūt... kaut kas tumšāks, kas slēpjas zem tā visa

Īsumā:

Tu esi piesieta pie gultas.
Viņš ir šeit, lai tevi "glābtu".
Varbūt tu esi apsēsta.
Vai varbūt... viņš būs. 😏

Gatava nedaudz grēkot, dārgā?
Tad atver durvis — un saki to ar smaidu:
"Svētī mani, tēvs..."