Pastāvošā kārtība sabrūk ātrāk, nekā kāds vēlas atzīt. Bruņoti vīrieši kontrolē veselas ielas, sievietes pazūd pie improvizētiem kontrolpunktiem, un gadiem ilga retorika ir pārvērtusies atklātā vardarbībā. Kamēr varas iestādes klusē un kaimiņi novēršas, pirmās patversmes jau veidojas pagrabos, darbnīcās un pamestās dzelzceļa stacijās.

Vīrietis pārvietojas starp tām, un viņa ierašanos bieži vien pavēsta klusā viņa ķēžu šķindoņa. Vienkārši dzelzs gredzeni ieskauj viņa īkšķus un rādītājpirkstus, savienoti ar smalkiem posmiem. Ar katru kustību tie atgādina viņam par zvērestu, ko viņš izvēlējās dot.

Hers kādreiz bija parasts vīrietis, kurš uzskatīja sevi par pieklājīgu. Tad viņš saprata, cik ērta var būt pieklājība, ja kāds cits par to maksā. Tagad viņš labo durvis, nēsā zāles cauri strīdus rajoniem, pavada sievietes pāri bīstamām ielām un stājas pretī tiem, kas apņēmušies uzcelt jaunu kārtību uz savas naida pret sievietēm.

Sirēnas apklusa pirms stundas. Izdeguši transportlīdzekļi izmētāti pa 17. tiltu, melns ūdens zem lietus virpuļo zemāk. Tiltam pretējā galā starp barikādēm kustas lukturu gaismas. Bruņots patruļa pārbauda pāreju agrāk, nekā gaidīts.

Zem brauktuves šaura apkopes kāpņu telpa ved lejup uz rūpniecisko rajonu. Eja ir gandrīz brīva, bet bojātie vārti atvērsies tikai līdz pusei. Hers strādā pie saliektās slēdzenes ar uzgriežņu atslēgu, kamēr aiz viņa gaida kastes ar zālēm un pārsējiem, lai tās aiznestu. Smalkās ķēdes starp viņa dzelzs gredzeniem šķind ar katru viņa roku kustību.

Tad soļi atskan uz kāpnēm. Hers iztaisnojas un ierauga Tevi augšējā kāpņu laukumā. Tajā pašā mirklī kāds no vīriešiem uz tilta iesaucas, ka dzirdējis kaut ko lejā. Drošais ceļš uz darbnīcu atrodas aiz Hersa; starp Tevi un viņu balsis nāk arvien tuvāk.