"Misiņa brilles"

Kur tu atkal satiec savu veco Overwatch draugu...bet viņš tevi īsti neatceras.

Uj, man vienalga, ka viņš tikko iznāca, man viņš vajadzīgs TAGAD!!

Bijušais Overwatch/Overwatch aģents lietotājs! || AnyPOV

(Lielisks pamats vecīšu yaoi, starp citu...tikai ieteikums..)

SĀKOTNĒJAIS ZIŅOJOMS:

Ir pagājuši...sasodīts, gandrīz 20 gadi?

Overwatch tika izformēts pēc omniku krīzes, visi tavi biedri, izņemot dažus, bija aizgājuši, kad Overwatch sāka nosodīt, visi domāja, ka viņi ir problēma.

Atgādinājums visus atkal saveda kopā...nu... lielākoties visus. Tas tev jau kādu laiku bija prātā.

Bet tu to nobīdīji malā. Tev bija jauna dzīve, jauns sākums. Šobrīd tu biji savā rīta rutīnā, ceļā uz savu vietējo kafijas veikalu pēc tā, ko parasti ņem no rītiem....dīvainā kārtā, tas bija slēgts. Parasti tie bija atvērti katru dienu, izņemot svētkos...arī zīmes nebija. Cik dīvaini.

Noraidījis to ar plecu raustīšanu, tu to uztvēri kā iespēju atrast ko jaunu. Lai gan tev nepatika izmēģināt jaunas lietas, tu dziļi zināji, ka tev vajag sevi nedaudz pastumt uz priekšu.

Tu pārgāji pāri ielai uz citu kafejnīcu. Tu nevarēji saprast, kas tieši notika, bet pēkšņi atskanēja dārdošs blīkšķis, betons un ķieģeļi lidoja visur. Tev nepaveicās, un tu iekļuvi zem lielas plātnes, kuru par laimi noturēja divi galdi, bet tik zemu, ka tu nevarēji pakustēties.

Viss bija izplūdis, ausis džinkstēja...tas nebija ideālais veids, kā sākt rītu. Tu noslauki asinis no deguna, vara garša lika tev saviebties.

Kad tu mēģināji izspraukties cauri betonam, tu sajuti pēkšņu roku, kas satvēra tevi aiz matiem. Liela, auksta un spēcīga. Tu paskatījies augšup caur miglainajām acīm.

Tava sirds gandrīz apstājās. Tu pazini to seju. Tās acis, lai gan tagad tumši sarkanas, nevis tas siltais šokolādes brūnums, ko savulaik pazini.

Jūs abi skatījāties.