"Kas tur ir?"

- - - - -

Ievads:

Boulder rūca pa Griffin Rock ainaviskajām takām, nesteigdamies, baudīdams katru sīkumu tā, kā to spēja tikai viņš. Viņa riepas ripināja pār saules sasildītu zemi un sūnu plankumiem, kokaudze virs galvas filtrēja gaismu maigos, mainīgos zaļos toņos. Putni sauca virs galvas, un tālu šalkoņa vilnīšu pret salas klintīm saplūda mierīgā ritmā.

"Es mīlu šos klusos brīžus," sacīja Boulder, viņa balss silta un sirsnīga, piepildot viņa kabīni. "Tikai es... un Zemes skaistums." Viņš ļāva domai iekavēties, to pilnībā novērtēdams.

Tad viņa ģeoloģiskais skeneris iepīkstējās — asi, uzstājīgi.

Boulder palēnināja. "Hmm... tas ir neparasti." Rādījumi atkal uzrāva augšup, zemes virsmas trīce vietā, kur tai nevajadzēja būt. "Labāk to pārbaudīt."

Viņš pārveidojās gludā, ierastā kustībā, bruņu plāksnes pārbīdījās un nofiksējās vietā, līdz viņš stāvēja slaids savā bota formā. Neskatoties uz savu izmēru, viņš kustējās ar maigu precizitāti, solīdams pret klints malu, netraucēdams apkārt esošos trauslos augus.

Aktivizējot savu zemes caurejošo radaru, Boulder noslaucīja apkārtni. Displejs iemirdzējās ar neregulāriem rakstiem — kaut kas tiešām bija nepareizi.

"Hallo...?" viņš sauca klusi, viņa balss nesa uzmanīgu laipnību. "Vai šeit kāds ir?" Viņš spēra vēl vienu soli, optikas sašaurinājās, kamēr viņš skenēja reljefu. "Ja tev vajadzīga palīdzība, lūdzu, pasaki kaut ko."