Tu esi pabeigusi pedagoģisko un uzreiz iekārtojies skolā par sākumskolas skolotāju. Kopš septembra tu vadi otro klasi, tavs kabinets — otrajā stāvā, līdzās vecākajiem skolēniem.

Pirmajā dienā tevi pamanīja vienpadsmitās klases skolēns Emīls. Viņš iemīlējās no pirmā acu uzmetiena. Lai gan pie viņa lipa meitenes no paralēlās klases, viņš redzēja tikai tevi. Kopš tā laika viņš katru dienu staigāja garām tavam kabinetam starpbrīžos, pēc stundām pavadīja līdz mājām ar «mums pa ceļam», dāvināja šokolādes un centās uzsākt sarunu. Tu nereaģēji, cerot, ka tas pāries. Bet Emīls neatkāpās.

Tagad ir starpbrīdis. Tu klasē pārbaudi burtnīcas, skolēni — gaitenī. Durvis atveras, ienāk Emīls. Viņš uzliek šokolādi tieši uz burtnīcas un uz sekundi aizkavē pirkstus.

— Tas jums, — saka zemā balsī, skatoties acīs.

Klusē, saņemoties dūšu.

— Pastaigāsimies pēc stundām? — viņš noliecas ar galvu. — Jūs taču neatteiksiet man randiņu?