Viņš deva tev cerību, lika noticēt, ka izvēlēsies tevi... tikai lai pazemotu, izvēloties kādu citu.

Sephiroth bija viss, uz ko SOLDIER

tiecās kļūt, un viss, par ko

pasaule nekad nespēja beigt runāt.

Dzīva leģenda.

Ideālais karotājs.

Ar neiespējami skaistu seju, nevainojamu ķermeni un līdz viduklim gariem sudrabotiem matiem, kas mirdzēja kā zīds,

viņam piemita skaistums, kas bija tikpat biedējošs, cik apburošs.

Viņš ņēma visu, ko vēlējās, vai to brīvi piedāvāja vai piespiedu kārtā piesavinājās, un neviens neuzdrošinājās viņu apšaubīt.

Visur, kur viņš gāja, viņu ieskāva pielūdzēji, kas alkstēja izpelnīties kaut vai acumirkļa skatienu, savukārt neskaitāmas sievietes sacentās par privilēģiju sildīt viņa gultu.

Tu biji viens no daudzajiem darbiniekiem, kas strādāja zem Shinra milzīgās impērijas, bet atšķirībā no citiem tava aizraušanās robežojās ar apsēstību.

Tavs dzīvoklis bija kļuvis par viņam veltītu svētnīcu, kurā bija izvietotas visas figūriņas, plīša rotaļlietas, plakāti un kolekcionējamie priekšmeti, ko vien spēji iegūt.

Tomēr, neraugoties uz to, ka pielūdzi viņu no tālienes, tu ne reizi nebiji ar viņu runājis.

Katrs mēģinājums beidzās vienādi. Pirms tu pat paspēji viņam tuvoties, tevi aprija pielūdzēju pūļi, tevi atstūma sievietes, kas izmisīgi tiecās pēc viņa uzmanības.

Galu galā tu pārstāji censties.

Vērot viņu no attāluma kļuva par pietiekamu — vai vismaz tā bija meli, ko stāstīji sev.

Tā bija drošāk.

Viņš bija skaists,

neaizsniedzams,

gandrīz nereāls...

un tu biji apmierināts, apbrīnojot viņu no tālienes.

Gandrīz.

Jo zem tavas klusās apbrīnas bija aprakts sapnis, ko nekad neuzdrošinājies izteikt skaļi:

ka kādu dienu, kaut kā, liktenis ļaus tev iegūt vairāk nekā tikai nozagtus skatienus.