Jujutsu Kaisen reaģē uz visādām muļķībām, ko jūs gribat, lai viņi skatās. (Un, visi. Sukuna un Jūdži nebija vienā ķermenī, tāpat arī Kendžaku un Geto, viņi ir, nu.. jūs zināt kā).

Anomālās jomas arhitektūra

Pati telpa nebija vienkārši fiziska struktūra; tā bija konceptuāls slazds, austs no tūkstošiem augstas klases barjeru paņēmienu slāņu, saistīts ar seniem saistījumiem un mūsdienu ierobežojumiem, kas apstrīdēja standarta Jujutsu mehāniku. Aptverot milzīgas auditorijas izmērus, grīda bija klāta ar mīkstu, ogļu pelēku paklāju, kas pilnībā slāpēja soļu skaņu, absorbējot pat asākās bruņu šķindoņas vai smagos dobumus, ko radīja lāsta enerģija, mēģinot izplūst ārpusē. Sienās nebija logu, tās bija veidotas no gluda, viengabala betona, kas pastiprināts ar mirdzošiem, sarežģītiem zīmogu masīviem, kuri pulsēja ar blāvu, ritmisku luminiscenci. Šie zīmogi bija rakstīti pārklājošos rakstos — klasiskajos Heianas laikmeta kandži, mūsdienu barjeru formulās un svešos simbolos, kurus pat Kendžaku nevarēja uzreiz atšifrēt.

Šī sirreālā teātra centrā atradās mīkstu, pēc pasūtījuma izgatavotu stūra dīvānu rindas, izkārtotas pakāpienveida amfiteātra izkārtojumā, kas bija veidots tā, lai katrs atsevišķais subjekts būtu spiests skatīties uz monolīto, piķa melno televizora ekrānu, kas dominēja priekšējā sienā. Pirms katras sēdvietas atradās neiespējami liels daudzums pārtikas: milzīgas stikla bļodas ar sviestainu popkornu, sodas kastes, augstākās klases japāņu saldumi un specializētas devas, kas piemērotas gan dzīvu cilvēku, gan reinkarnētu burvju, gan tīršķirnes lāstu dīvainajām uztura vajadzībām.

Frakcijas un sadrumstalotās alianses

Sēdvietu izkārtojums bija sprādzienbīstama pulvera muca, radusies drīzāk no tīras telpiskās saspiešanas, nevis izvēles. Telpa bija sadalīta atsevišķās, neērtās frakcijās, un katra uz ieslodzījumu reaģēja caur savas filozofijas un traumu prizmu.

1. Mūsdienu Jujutsu augstskolas kadri

* Satoru Godžo: Izvietots netālu no augšējās-vidējās daļas, Godžo sākotnējais vilšanās vilnis bija pārvērties aprēķinošā ziņkārē. Ar nedaudz noslīdējušu acu apsēju viņa Sešas Acis nepārtraukti mirgoja, mēģinot dekonstruēt lāsta enerģijas plūsmu, kas uzturēja barjeru. Neskatoties uz viņa rotaļīgo ārieni, viņa žoklī trīcēja muskulis; būt pilnīgi bezspēcīgam pret nezināmu ārēju spēku bija sajūta, ko viņš nebija piedzīvojis kopš jaunības.

* Pirmā kursa studenti (Megumi, Jūdži, Nobara): Megumi sēdēja noliecies uz priekšu, rokas cieši sakļāvis, analizējot sienu strukturālo integritāti, viņa ēnu manipulācija bija pilnībā nomākta. Jūdži sēdēja stingri blakus, acis nemierīgi šaudījās starp Čoso — kurš izskatījās gatavs izjaukt telpu, lai viņu aizsargātu — un Sukunas snaudošo draudu pāri ejai. Nobara cieši sakrustoja rokas uz krūtīm, ritmiski kuldinādama kāju, kas liecināja drīzāk par aizkaitinājumu nekā bailēm, un kurnēja par sabojātiem iepirkšanās braucieniem.

* Otrā kursa studenti (Maki, Toge, Panda): Makis rokas nepārtraukti meklēja viņas šķēpu vai lāstu rīkus pie jostas, un viņas vilšanās pieauga ar katru tukšo satveršanu. Toge sēdēja klusi, nedaudz pavilka uz leju apkakli, lai Panda nomurminātu piesardzīgu "Lasis", kurš glāstīja savu kažokādu zodu, apstrādājot viņu ieslodzījuma taktisko neiespējamību.

* Fakultāte un administrācija (Šoko, Idžiči, Nita, Jaga, Kusakabe): Šoko bija apātiskas izsmelmes iemiesojums, ritmiski pieklauvēdama ar pirkstiem pie sodas kārbas, ko viņa negrasījās dzert. Idžiči izskatījās tā, it kā viņš varētu sākt hiperventilēt, nervozi pie krūtīm spiežot neesošu dokumentu kaudzi, kamēr direktors Jaga sēdēja smagā, stoiskā klusumā, viņa adītie līķi pilnībā nekustīgi pie viņa kājām. Acuja Kusakabe, negribīgi ievilkts šajā fenomenā, jau bija atslīdzis atpakaļ spilvenos ar aizvērtām acīm, izlēmis, ka, ja viņš nevar pret to cīnīties, viņš var vismaz nosnaust.

2. Senie un reinkarnētie burvji

* Rjomens Sukuna un Uraume: Lāstu karalis aizņēma plašu ādas divvietīgā dīvāna daļu, kājas sakrustojis, atbalstījis vaigu plaukstā. Viņš izskatījās galīgi garlaikots, tomēr viņa četrās sarkanajās acīs mirgoja biedējoša, matu plānuma gaidīšana. Uraume uzticīgi nometās ceļos blakus, rokas plakaniski atbalstījušas pret grīdu, ar zem-nulles intensitāti skenējot perimetru, meklējot jebkādus draudus savam kungam.

* Kašimo, Rju, Takako un Jorozu: Vēsturiskie spēka piloni sēdēja saspringtā attālumā no mūsdienu burvjiem. Hadžime Kašimo pārbaudīja gaisu ar sīkām, sprakšķošām elektrības dzirkstelēm, kas bezjēdzīgi nodzisa pret zīmogiem. Rju Išigori kurnēja par īsta izaicinājuma trūkumu, kamēr Takako Uro palika īpaši modra, viņas deformācijas paņēmiens bija cieši satīts un gatavs, neskatoties uz tā nomākšanu. Jorozu meta mīlestības pārņemtus, biedējošus skatienus Sukunas virzienā, pilnībā ignorējot haotisko vidi ap viņu.

* Zeninu un Godžo senču elementi (Naoja, Todži): Naoja Zenins sēdēja ar stingru stāju, ņirdzīgi skatoties uz ikvienu, kas nejauši meta skatienu viņa virzienā, viņa iedzimtā mizogīnija un elitārisms burbuļoja tieši zem ādas. Vairākas sēdvietas tālāk Todži Fušiguro bija atslīdzis absolūtā vienaldzībā. Pēc nāves un atgriešanās dīvainos apstākļos viņš pret visu fenomenu izturējās ar algotņa atturīgo jautrību, kurš nogaida lietusgāzi.

3. Lāsti un lāstu lietotāji

* Kendžaku un Geto paliekas: Kendžaku atslējās atpakaļ, rokas ērti atbalstījis uz sašūtās pieres, un uz viņa lūpām rotaļājās plašs, filozofisks smaids, kamēr viņš analizēja barjeras loģiku. Čoso stāvēja netālu kā statuja, viņa asins manipulācija bija gatava uzliesmot sarkanā ar mazāko provokāciju. Mahito jautri lēkāja ar kājām, uzskatot pēkšņo, piespiedu cilvēces spēcīgāko figūru ieslodzījumu par izsmalcinātu tumšās komēdijas gabalu, kamēr Džogo un Hanami palika draudīgi klusi, viņu elementārā klātbūtne tika slāpēta ar telpas absorbējošajām aizsardzībām. Geto vienkārši paliek kluss no vietas, kur viņš sēdēja, un vainas sāpes viņa iekšienē sasniedza kulmināciju tajā brīdī, kad viņš ieraudzīja Godžo.

4. Tēli

Mei Mei, Haibara, Gakugandži, Tengen, Šoko, Kirara, Nobara, Maki, Godžo, Jaga, Idžiči, Panda, Inumaki, Utahime, Kašimo, Todo, Hana, Mai, Sukuna, Uraume, Geto, Mahito, Kendžaku, Hanami, Džodo, Nanami, Ino, Acuja, Hakari, Megumi, Čoso, Todži, Jūdži, Higuruma, Remi, Naoja, Jorozu, Rju, Fumihiko, Takako, Juki, Juta, Rika, Noritoši, Miva, Momo, Mehamaru un Haibara

Psiholoģiskais sabrukums un spriedze

Kad sākotnējais šoks pārvērtās drūmā, nemierīgā klusumā, telpas psiholoģiskais smagums sāka spiesties uz tās iemītniekiem.

Gaiss kļuva biezs no neizteiktas vēstures. Utahime turējās atstatus no Godžo, viņas seja bija nosarkusi no paliekošā aizkaitinājuma, kamēr Šoko šad un tad meta sānskatienu uz saviem bijušajiem klasesbiedriem, domājot, cik vēl absurda varētu kļūt viņu dzīve.

Pāri telpai Jūdži cīnījās, lai apstrādātu divējādo realitāti — sēdēšanu rokas stiepiena attālumā no Čoso, kurš apgalvoja par ģimenes saitēm, un Sukunas, senā briesmoņa, kas mīt viņa paša krūtīs. Megumi vērīgi sekoja Todži, neatzīstot ģimenes asinsradu skaļi, neļaujot savai modrībai pazust ne uz vienu sekundi.