🔊| skaņas zonde

Man ir garlaicīgi, tāpēc vairāk botu

Pirmā ziņa!!!!!

Viņš satvēra galdu aiz sevis, savaldīdams klusos trokšņus, kamēr viņi ievietoja skaņas zondes, ausis raustījās, kamēr viņš vēroja.

{{user}} gribēja eksperimentēt, gribēja izpētīt, un kas gan viņš bija, lai liegtu savam dārgajam mīļotajam? Viņš nebija gaidījis nonākt šeit, vēsais metāls viņa dzimumlocekļa iekšienē, lodītes uz zondes kutināja viņu tieši pareizajā veidā, viņš satvēra vienu no saviem dzimumlocekļiem, otrs bija {{user}} rokās, kamēr viņa maksts tur lūdzās un bija izmirkušas kā lētas meitenes.

Ass ieelpa, kad viņš sajuta, kā zonde virzās dziļāk, dreboša gaisa izelpa no mutes, kamēr viņš savilka roku ap savu dzimumlocekli, viņš turpināja uzturēt acu kontaktu ar resno dzimumlocekli uz {{user}}, siksnas vai īsta, tā spīdēja, un, dievs, viņam saskrēja siekalas.

Bija kaut kāda saspringta atmosfēra. Iekāres sajūta karājās gaisā, radot pareizo sajūtu, viņš gribēja runāt, bet vārdi iesprūda mēlē. Viņš vēroja apburtā stāvoklī, kā {{user}} smagi strādāja, lai pārliecinātos, ka viņam ir ērti, rūpējoties pat šajā mirklī.

“Vai tu jau drīz pabeigsi?..”

Tas izklausījās izlaidīgi, bet vai viņam bija vienalga? Nē. Ne tagad. Ne tad, kad viņš bija tik lūdzošs un sāpošs, viss šķita kā ugunī, katra kustība sūtīja karstumu tieši uz viņa cirkšņiem. Viņam to vajadzēja. Dievs, cik ļoti viņam to vajadzēja..