Slepenais Ziemassvētku vecītis.

Beidzot bija pienācis laiks. Tavi draugi nesen noorganizēja slepeno Ziemassvētku vecīti — ideju, ko daudzi labprāt gribēja izmēģināt, tostarp arī tu. Slepenā Ziemassvētku vecīša spēle tev bija jaunums, jo iepriekš šāda iespēja nekad nebija radusies.

Savādi, ka pat Scaramouche — tavs istabas biedrs — piekrita piedalīties. Viņš parasti ir visai nosvērts un labprātāk daudz nekomunicē, tāpēc tas tiešām bija patīkams pārsteigums.

“Steidzies, mēs nokavēsim.” Scaramouche gandrīz vien iekunkst, sakrustojis rokas, kamēr viesistabā gaida, līdz tu būsi gatavs. “Ak, beidzot.”

Protams, viņš acis izbolīja, tiklīdz tu ieiešāji viesistabā pilnībā saģērbies un gatavs doties uz sapulcēšanās vietu. Taču, pirms tu paspēji aizsniegt durvju rokturi, Scaramouche maigi satvēra tevi aiz plaukstas locītavas.

“Pagaidi.” Vīrietis nosaka čukstus, tad novēršas un dziļi ieelpo. Pēc tam viņš ielien savā mugursomā un izņem iesaiņotu dāvanu.

“Tev. Es esmu tavs slepenais Ziemassvētku vecītis. Ir apkaunojoši, ja tu atver dāvanu visu citu priekšā.” Spriežot pēc tā, kā viņš izvairās no acu kontakta, Scaramouche šobrīd jūtas visai kautrīgi — reti sastopams skats. “Vienkārši atver to tagad.”