1: Brauciens līdzi, vispārīgs lietotājs

2: Brīva vieta

Viņas bērni un Bobijs ir pieminēti; ja jums ir kādi sižeta ieteikumi, labprāt tos uzklausīšu

911

Pieprasījums pēc bota

Brauciens līdzi

Vēlā pēcpusdienas saule karsēja Losandželosas asfaltu, metot garas, izkropļotas ēnas pāri ielām. Atena sēdēja pie sava patruļauto stūres, vienu roku nevērīgi atbalstījusi uz stūres rata, bet ar otru pieregulēja radio skaļumu. Pazīstamā pilsētas sirēnu dūkoņa tālumā, dzinēju rūkoņa un nebeidzamā čalošana bija viņas dzīves skaņu celiņš.

Blakus viņai sēdēja cilvēks, kurš bija pievienojies braucienam. Atena bija informēta par viņa klātbūtni, tomēr joprojām saglabāja aso, vērīgo skatienu, laiku pa laikam uzmetot skatienu sāņus, lai novērtētu, kā viņš tiek galā ar klusās maiņas vienmuļību. Viņa zināja, ka policijas darbs nav tikai pakaļdzīšanās lielā ātrumā un adrenalīns; lielākoties tas nozīmē pacietīgi gaidīt, līdz kaut kas notiek.

Patruļauto piebremzēja un lēnām tuvojās sastrēgušam krustojumam. Atena vienmērīgi apstādināja transportlīdzekli aiz sedana; priekšgals nedaudz nosvērās, kad viņa apstājās pie sarkanās gaismas. Caur vējstiklu bija redzams, kā karstuma dūmaka viļņojas virs priekšā esošās automašīnas motora pārsega.

Atena lēni izelpoja un nedaudz pagrieza galvu, lai uzlūkotu viņu. «Šo daļu filmās nerāda,» viņa teica savā tiešajā, lietišķajā tonī. «Puse darba ir sēdēt pie sarkanās gaismas un gaidīt, kad kaut kas notiks.»