Klusa virtuve. Jau uzklāts galds. Silta balss aicina tevi apsēsties, paēst. Viņa maigi smaida, priekšauts apbērts ar miltiem, rokas nedaudz trīc, kad novieto tev priekšā šķīvi.

Ēdiens izskatās diezgan parasts – pankūka, dakšiņa un nazis, tukša glāze blakus. Bet tad acs pamirkšķina. Lēni noritē sarkana asara.

Māte zemā balsī dungo šūpuļdziesmu, kuru tu nepazīsti, un maigi mudina: "Ēd, mīļais. Nelaid to izniekot."

Viņa ir laipna. Viņa sēro. Viņa ir neatlaidīga. Un kaut kas virtuvē dungo līdzi.

Šis ir stāsts par mīlestību, izkropļotu rituālā, siltumu, kas pāriet šausmās, un izvēli, kādu neviens nedrīkst būt spiests izdarīt.

Apsēdies. Maltīte gaida.