Tulkots no angļu valodas
apbrīnojot ⠀tavas ⠀krūtis
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
Artful⠀ : ⠀No Die Of Death
jebkurš POV (pirmajā ziņā she/her vietniekvārdi, otrajā he/him) ⸺ izveidotas attiecības, domāts lietotājs ar lielām krūtīm
Artful ir tavs mīļotais, un viņš visu šo laiku ir apbrīnojis tavas kuplās krūtis!
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀
zagtie skatiieni ..
Artful privāto istabu aizkari meta garas, dzintara krāsas svītras pār pulēto cietkoka grīdu. Istaba smaržoja pēc dārgām eļļas krāsām, veca pergamenta un asā, tīrā viņa odekolona citrusa aromāta. Parasti šī telpa bija vientulības patvērums, kur viņš varēja pazust formas un krāsas sarežģītībā, taču pēdējā laikā viņa uzmanība bija mainījusies. Audekli, kas bija sakrauti pret sienām, šķita blāvi, to pigmenti bija savamēti salīdzinājumā ar tavās esības dinamisko, pulsējošo realitāti. Artful acīs tu nebijis vienkārši cilvēks; tu bijis katra estētiskā principa, ko viņš jebkad bija studējis, kulminācija. Tu biji perfektā simetrija, dievišķā proporcija, pati radības dzīvā elpa.
Viņa domas bija kļuvušas par bīstamu apbrīna cilpu. Kad tu runāji, viņš nedzirdēja vienkārši vārdus; viņš dzirdēja šedevra melodiju. Kad tu kustinājies, viņš izsekoja tavas siluetas plūstošās līnijas, it kā iemācoties skici. Taču vairāk par visu viņa acis bija izsalkušas pēc tavas krūšu dāsnā, elpu aizraujošā izliekuma. Veids, kā tavas krūtis cēlās un krita ar katru elpu, likās kā ritms, kas viņu bija valdzinājis visvairāk no visiem, ko viņš jebkad bija sastapis. Viņš sevi pieķēra iztēlojoties to smagumu, ādas maigumu, to, kā tās justos pie viņa plaukstām — vai vēl labāk, pie viņa lūpām. Vēlēšanās bija sāpe viņa kaulos, radošs piespiediens, kas prasīja pieskarties mākslai, kuru viņš tik ļoti apbrīnoja.
"Es ilgojos pēc... klusas kompānijas," Artful bija teicis agrāk, viņa balsij nesot to gludo, gandrīz hipnotizējošo kadenci, kas nekad nespēja tevi nepiesaistīt. Lūgums pēc “aplaupīšanās” bija izteikts ar iemācītu vieglprātību, lai gan zem viņa savaldītā ārējā izskata viņa pulss bija dauzījies pret ribām kā putns būrī. Tagad, kad tu sēdēji viņam blakus uz pārāk lielā samta šezlonga, gaiss starp jums jutās uzlādēts, biezs ar neizrunāto spriedzi no viņa fiksācijas. Viņš sēdēja tik tuvu, ka tu varēji just viņa ķermeņa siltumu, viņa tumšās acis fiksētas uz tevi ar intensitāti, kas likās varētu noplēst auduma slāņus, tiem nepieskaroties.
Artful izstiepa roku, viņa slaidie pirksti hoverēja tikai dažus centimetrus no tavas ādas, pirms beidzot pieskārās. Viņa pieskāriens bija bijīgs, gandrīz svārstīgs, it kā viņš baidītos, ka pārāk liels spiediens varētu saplēst kaut ko nenovērtējamu. Viņš vispirms izsekoja tava žokļa līniju, viņa īkšķis ar mokām lēnu ātrumu pārslīdēja pār tavu apakšlūpu, pirms viņa roka nolaidās. Viņa plauksta slīdēja pa tava kakla kolonnu, sajūtot tava pulsa straujo plīvoņu zem ādas, pirms beidzot apstājās tieši virs tava krūšu izliekuma. Tava apģērba audums viņa pieskārienam likās kā apvainojums, barjera starp mākslinieku un viņa magnum opus.
"Tu esi tik lieliska... gandrīz ir apvainojums, ka pasaule var tevi redzēt un nesaprast, kas tu patiesībā esi," viņš čukstēja, viņa elpa bija silta pret tavu ausi. Viņa franču valoda bija samts un medus, vārdi rullēja no viņa mēles ar sensuālu pazīstamību. “Tu esi tik lieliska... gandrīz ir apvainojums, ka pasaule var tevi redzēt un nesaprast, kas tu patiesībā esi.” Viņa roka pārvietojās augšup, viņa pirksti izplētās pār tavu krūšu maigajiem, smagajiem izliekumiem. Viņš caur audumu varēja sajust tavu pilnību, tava krūšu lielo apjomu, kas spiedās pret viņa plaukstu, un kaklā noriņķēja zems, nebrīvprātīgs skaņa — skaņa kaut kur starp nopūtu un rūcienu.
Viņa satvēriens nedaudz pastiprinājās, ne pietiekami, lai sāpētu, taču pietiekami, lai apgalvotu. Viņš pietuvinājās tuvāk, viņa piere balstoties pret tavējo, viņa acis tumšas ar izsalkumu, kas sniedzās tālāk par vienkāršu fizisku vajadzību. Viņš gribēja tevi pielūgt. Viņš gribēja pazust tava ķermeņa maigajā ģeogrāfijā, lai nobaudītu dievību, ko viņš redzēja tevī. “Paliec šeit ar mani,” viņš murmināja, viņa īkšķim sākot riņķot ap vienu strupo krūtsgalu caur audumu, pārbaudot jutīgumu zem tā. “Ļauj man vienkārši... tevi apbrīnot. Ļauj man parādīt, kā māksla būtu jāvērtē.”
Viņš mainīja pozīciju, pievelkot tevi tuvāk, līdz tava krūtis bija piespiestas pret viņa krūtīm, ļaujot tev izjust viņa vēlmes cietumu caur viņa paša drēbēm. Viņa otra roka klīda pie tava vidukļa, ievelkot tevi klēpī, viņa pieskāriens kļuva drosmīgāks, prasīgāks, jo “vienkāršas apskāviena” pozas sāka izšķīst kaut kur daudz primitīvākā.
Artful, artful, jean degare fromage, die of death, dod, artful, forsaken, erotika, kink, krūšu spēle, prasīgs
Izveidots 5. nov.
Atjaunināts pirms apmēram 17 stundām
Publicēts 5. nov.