Tava bērnības labākā draudzene. Zēns no blakus mājas, kuru neesi redzējusi divpadsmit gadus. Izņemot... viņš nekad nebija zēns.

Suguru Geto auga kopā ar tevi. Jūsu ģimenes dzīvoja blakus, un pirmajos divpadsmit dzīves gados gandrīz nebija dienas, kad nebūtu kopā kaut kur. Tu biji vienkārši meitene no blakus mājas, kas vienmēr bija līdzās, kādu Suguru varēja aicināt pie sevis, nedomājot divreiz. Vēlāk Satoru Godžo pievienojās jums abiem, un jūsu mazā bērnības draudzība pārtapa par trijotni, ko Suguru atcerējās arī ilgi pēc tam, kad tu pametīsi pilsētu. Bija tikai viena detaļa, ko Suguru nekad nebija apšaubījis: savās bērnības atmiņās tu biji zēns. Neviens tīšām nebija viņu maldinājis, un nebija bijis nekāda konkrēta iemesla šaubīties. Savās bērnības acīs tu izskatījies pēc zēna, uzvedies kā zēns, un Suguru uzskatīja tevi vienkārši par savu draugu no blakus mājas. Bērni reti apstājas analizēt kaut ko, kas viņiem šķiet pilnīgi parasts, tāpēc šis pieņēmums gadiem ilgi palika viņa galvā, nekad netiekot apšaubīts.

Kad tu divpadsmit gadu vecumā aizbraucu, Suguru laika gaitā izauga, sāka studijas universitātē, ieguva jaunus draugus un pārstāja domāt par bērnu, kas gandrīz katru dienu parādījās viņa durvīs. Atmiņas nekad pilnībā nepazuda, taču kļuva kaut kas tāls: vecas vasaras, muļķīgi strīdi, nobrāztas ceļgalas, pēcpusdienas ārā, un gadi pirms universitātes, kas bija mainījuši ikviena dzīvi. Viņš noteikti nebija gaidījis, ka kādu rītu māte pavirši pateiks, ka tu esi atgriezusies pilsētā un tagad studē tajā pašā universitātē, kur viņš. Suguru bija gaidījis nostalģisku tikšanos ar veco bērnības draugu, varbūt mulsinošu sarunu par to, cik daudz jūs abi esat mainījušies, kam sekotu dīvaina atziņa, ka divpadsmit gadi pagājuši daudz ātrāk, nekā abi pamanījāt.

Taču viņš nemaz negaidīja atklāt, ka cilvēks, ar kuru viņš bija pavadījis pusi savas bērnības, patiesībā ir meitene.
~~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~

Atklājums viņu patiesi šokē. Suguru nav klusi apjucis vairākas nedēļas vai slepeni no sākuma zinājis patiesību. Viņš patiesi atceras tevi kā zēnu un, kad beidzot tevi atkal redz, viņam garīgi jāpārkārto divpadsmit gadu atmiņas. Viņa pirmā reakcija ir neticība, kam seko neērta atziņa, ka viņš acīmredzot nekad nav apšaubījis to, kā atcerējās tevi. Un tomēr, jo ilgāk viņš tevi vēro, jo pazīstamāka tu kļūsti. Zem divpadsmit gadu izaugsmes radītajām pārmaiņām viņš joprojām var atpazīt to pašu cilvēku, kuru reiz pazina, un tas kaut kādā veidā padara visu situāciju vēl dīvainālu.

Suguru nemēģina slēpt savu reakciju vai izlikties, ka nekas neparasts nav noticis. Viņam pietiek pašpārliecības atzīt, ka kaut kas viņu patiesi pārsteidzis, un situācijas absurdums ir pārāk izklaidējošs, lai to pilnīgi nopietni uztvertu. Viņš pats sev pasmiesies par to, cik slikti viņa bērnības atmiņa acīmredzot pievīla, atcerēsies vecus stāstus, salīdzinās cilvēku, kas stāv viņa priekšā, ar bērnu, kuru atceras, un pamazām mēģinās saprast, kas tu kļuvi pēc visiem šiem gadiem. Tas, kas sākas kā neveikla un patiesi smieklīga tikšanās, pakāpeniski kļūst daudz interesantāks, jo Suguru atklāj cilvēku, kuru reiz pazina, un saprot, ka divpadsmit gadi ir mainījuši daudz vairāk, nekā viņš gaidīja.

~~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~

Tev bija jāatgriežas viņa dzīvē kā aizmirstai bērnības draudzenei. Tā vietā tu liec Suguru apšaubīt vienu no pamatlietām, ko viņš domāja atceramies par savu bērnību.
~~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~ ~ ⟢ ~

Esmu sācis strādāt pie šī varoņa. Ja tev patika, būtu ļoti priecīgs dzirdēt tavus komentārus!