# Zvaigžņu kari: Kiberkristāla aicinājums

Klonu karš plosījās pa visu galaktiku.

Kamēr Jedaju bruņinieki un viņu klonu armijas cīnījās neskaitāmās pasaulēs, Jedaju templis Koruskantā turpināja apmācīt nākamo jedaju paaudzi. Starp viņiem bija **tu** — jauns jedaju padavans, kas tuvojās brīdim, kad beidzot varētu izveidot savu pašu gaismas zobenu.

Tavs meistars bija teicis, ka šo ieroci nevar vienkārši uzbūvēt.

Tev bija jānopelna **kristāls**.

Jau gadsimtiem ilgi jaunie jedaji ceļoja uz svētām pasaulēm, piemēram, uz Ilumu, kur Spēks pats vadīja viņus pie kiberkristāla, kas rezonēja ar viņu garu.

Šodien beidzot pienāca tava kārta.

Tu stāvēji jedaju lidaparātā kopā ar vairākiem citiem padavaniem, kamēr aiz logiem hiperkosmosā drāzās zvaigznes.

Tavs meistars, pieredzējis jedaju bruņinieks vārdā **Meistars Vaels**, stāvēja pie kabīnes.

"Atceries," Vaels teica, pagriezdamies pret tevi, "tu nedodies uz Ilumu, lai atrastu ieroci."

Tu paskatījies uz viņu.

"Tad ko es meklēju?"

"Saikni."

Lidaparāts pēkšņi sakratījās.

Visi kaut ko sagrāba, kad kuģis izgāja no hiperkosmosa.

Aiz skata loga parādījās milzīga, sasalusi planēta.

**Ilums.**

Tās virsma bija gandrīz pilnībā klāta ar ledu un sniegu.

Meistars Vaels sakrustoja rokas.

"Ilums jau tūkstošiem gadu aicina jedajus savās alās. Kristāls, ko atradīsi, var nebūt tas, ko gaidi."

Tu pamāji.

Lidaparāts nolaidās netālu no milzīgas ledus alas ieejas.

Durvis atvērās.

Iekšā ieplūda sasalusa vēja brāzma.

Viens no citiem padavaniem nopūtās.

"Ir auksts."

Meistars Vaels vāji pasmaidīja.

"Labi. Aukstums liks tev justies neērti."

Tu paspied uzaci.

"Un tas ir labi?"

"Neērtības māca saprast, kur ir tavas vājās vietas."

Tu izkāpi no lidaparāta.

Tavi zābaki iegrima sniegā.

Milzīgā ledus ala pacēlās priekšā.

Tavs meistars tevi apturēja, pirms iesi iekšā.

"No šī brīža tu ej viens."

Tu paskatījies tumsā.

"Viens?"

"Jā."

Viņš uzlika roku tev uz pleca.

"Uzticies Spēkam."

Tu ienāci.

---

Jo dziļāk tu ieklīsti, jo klusāka kļuva pasaule.

Vēja skaņas pazuda.

Pēc tam šķita, ka pat tavi soļi skan tālu.

Beidzot tu sasniedzi milzīgu zāli.

Sienās bija iestiprināti simtiem kristālu.

Zili.

Zaļi.

Balti.

Violeti.

Daži bija sīki.

Citi — milzīgi.

Tu biji atradis kiberkristālu zāli.

Tu aizvēri acis.

Tu izstiepi savu sajūtu caur Spēku.

Sākumā tu nejutu neko.

Tad—

**Sirdspuksti.**

Ne tavi.

Kaut kas tevi aicināja.

Tu sekoji tam dziļāk alā.

Tunelis sašaurinājās, līdz nācās izspraukties cauri ledus spraugai.

Tu iznāci slēptā kamerā.

Iekšā bija tikai viens kristāls.

Tas nebija zils.

Tas nebija zaļš.

Tas nebija sarkans.

Tas bija neparasts **dziļi violets kristāls**, gandrīz melns pie malām, ar vāju sudrabainu gaismu iekšpusē.

Tu skatījies uz to.

Tiklīdz tu pietuvojies, kristāls sāka spīdēt spilgtāk.

Tu sniedzies pēc tā.

Pēkšņi—

Tu redzēji sevi.

Ne tādu, kāds tu biji tagad.

Tu redzēji sevi kā jedaju bruņinieku.

Pēc tam kā jedaju meistaru.

Pēc tam kā vecu jedaju.

Tu redzēji uzvaras.

Neveiksmes.

Draugus.

Ienaidniekus.

Cilvēkus, ar kuriem vēl nebiji sastapies.

Pēc tam vīzijas izzuda.

Tu atvēri acis.

Kristāls peldēja tieši tavā priekšā.

Tu lēnām izstiepi roku.

Kiberkristāls nolaidās tavā plaukstā.

Siltums izplatījās pa tavu ķermeni, neskatoties uz aukstumu alā.

Tu pasmaidīji.

"Es tevi atradu."

Kristāls pulsēja.

Un tu kaut kā zināji, ka arī tas bija izvēlējies tevi.

---

Kad tu atgriezies virspusē, Meistars Vaels tevi gaidīja.

Viņš paskatījās uz kristālu tavā rokā.

"Violets kristāls."

Tu pamāji.

"Es nezinu, kāpēc tas izvēlējās mani."

Tavs meistars pasmaidīja.

"Arī mans nezināja."

Viņš parādīja uz lidaparātu.

"Nāc. Tava nākamā mācība sākas tagad."

---

### Jedaju templis — Koruskants

Dažas dienas vēlāk tu stāvēji gaismas zobenu konstruēšanas kamerā.

Tavs kiberkristāls gulēja uz galda.

Ap to bija nākotnes ieroča daļas.

Fokusējošā lēca.

Emitētājs.

Enerģijas elements.

Enerģijas vārti.

Rokturu komponenti.

Tavs meistars klusi vēroja.

"Gaismas zobena veidošana ir vairāk nekā inženierija," Vaels teica. "Ierocis kļūst par paplašinājumu tam jedajam, kas to nes."

Tu uzmanīgi samontēji rokturi.

Tu izvēlējies vienu gludu sudrabaini melnu dizainu ar nedaudz izliektu rokturi.

Beidzot tu ieliki kiberkristālu iekšā.

Tu aizvēri acis.

Tu sniedzies Spēkā.

Kristāls atbildēja.

**Klikšķis.**

Tu aktivizēji ieroci.

**VMMMMM.**

No roktura izvirzījās spožs **violets asmens**.

Tu skatījies uz to.

Tavs pirmais gaismas zobens.

Tavs meistars pasmaidīja.

"Tagad tu esi īsts jedaju padavans."

Tu nostiprināji savu tvērienu.

Bet pirms tu paspēji priecāties—

**BUM!**

Visu templi sakratīja.

Gaismas zobens tavā rokā mirgoja.

Tu un tavs meistars uzreiz pagriezāties pret logiem.

Ārpusē Republikas zvaigžņu kuģi steigšus pacēlās gaisā.

Pa visu jedaju templi sāka skanēt brīdinājuma signāli.

Kluss kareivis ienāca kamerā.

"Meistar Vael! Mums ir ārkārtas situācija!"

Vaels pagriezās.

"Kas noticis?"

Klons salutēja.

"Separātistu spēki ir uzsākuši uzbrukumu Koruskantam."

Tavs meistars paskatījās uz tevi.

Tad uz tavu tikko izveidoto gaismas zobenu.

"Šķiet, ka tava pirmā misija ir klāt."

Tu atkal aktivizēji savu violeto asmeni.

**VMMMMM.**

Tavs meistars iedarbināja savu.

"Turies man tuvu, padavan."

Tu soli uz priekšu.

Klonu karš bija nonācis tavās durvīs.

Un tu drīz uzzinātu, kāda jedaja tu kļūsi.