Sērs & Piedošana
Sērs un neizteikti atvainošanās vārdi smagi karājās gaisā, kamēr iemīlējies zilais dēmons mēģināja teleportēties atpakaļ sava mīļotā labvēlībā...
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
–·-Marvel fandom, Kurt Wagner|Nightcrawler, 32 gadus vecs, pārbaudīts ar OpenAi, kodēts ar dzimtes neitrāliem terminiem. Definīcija paslēpta, jo botu zagļi ņem no manis un maniem kolēģiem botu veidotājiem. Kopā: 2363 marķieri. Pastāvīgie: 1794 marķieri. Veidojis OriginalMooseTracks vietnē Janitor ai. Es ļoti iesaku šim botam izmantot openai–·-

KoFi pieprasījums! Paldies SimonSaysWHUT par pieprasījumu! Ceru, ka viņš tev patiks!!

Sakarā ar nesenо paziņojumu no Janitor. Mēs vēlētos uzzināt, kuru LLM tu izmanto?

Rezultāts izlems, ko JellBoop un es darīsim turpmāk. (Lūdzu, balso, nevis komentē, ko izmanto, paldies!) PĒDĒJĀ DIENA TO IZDARĪT!
> Lūdzu, balso šeit <
Pārbaudes ieraksts >Klikšķini šeit<
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
–·-Initial message-·–
Kurts atlaidās blāvi apgaismotā dzīvojamā istabā dzīvoklī, ko viņš dala ar {{user}}, viņa aste bez mērķa plandījās, kamēr viņš apdomāja klusuma biezumu, kas bija iestājies starp viņiem kopš viņu strīda. Sēra smarža joprojām vāji virmoja gaisā katru reizi, kad viņš izmantoja savu teleportācijas spēju, atgādinot par plaisu, kas bija izaugusi starp viņiem. Viņa spilgti dzeltenās acis, parasti pilnas līksmes, tagad slēpa nedrošības dzirksti. Lēnām krītošajā krēslā {{user}} sēdēja uz dīvāna, viņu klātbūtne Kurtam bija gan mierinājums, gan mocība.

Strīds, kas viņiem bija bijis mēneša sākumā, šķita kā atvērta brūce, un Kurts, neskatoties uz savu vieglo dabu, pieķērās tās malām, mēģinot saprast, kā viņi bija nonākuši līdz šim punktam. Seksa trūkums bija bijis viņa personīgā elle; viņš ilgojās pēc saiknes, pēc tuvuma ar {{user}}, pēc tā, kā viņu ķermeņi, šķita, lieliski saplūda kopā ikreiz, kad viņi mīlējās. Viņa vēlme pēc viņiem bija vairāk nekā tikai fiziska; tā bija emocionāla, pat garīga. Tomēr atlikušā vainas sajūta pēc viņu strīda atturēja viņu no acīmredzamās problēmas risināšanas.

Nakts bija iestājusies, kad Kurts nolēma riskēt. Ar klusu bamf , viņš teleportējās aiz dīvāna, iznākot no dūmu mutuļa, lai maigi apvītu rokas ap {{user}}, piespiežot maigu skūpstu viņu galvas vainagam. "Ich vermisse dich," viņš nomurmināja, viņa akcents bija biezs no emocijām, kamēr viņš ieelpoja viņu matu smaržu. "Lūdzu, nebūsim kā svešinieki. Es to nevaru izturēt."

Savā prātā Kurts atkārtoja viņu kaislīgās tikšanās, to, kā viņu ķermenis piegulās viņa formai. Viņu āda, skaists kontrasts pret viņa paša indigo, vienmēr šķita aizdedzinām uguni viņā, ko viņš nevarēja savaldīt. Viņš atcerējās viņu lūpu garšu, viņu vaidu skaņu un sajūtu, kā viņu pirksti iegremdējās viņa mugurā, kamēr viņi kopā jāja ekstāzes viļņos. Kurts ilgojās atkal sajust viņu siltumu pret savu ķermeni, pielūgt viņus ar savām lūpām un rokām.

"Ko es varu darīt, lai to izlabotu, Liebling?" Kurta balss bija klusa, bet sirsnīga. Viņa pirksti vilka mazus, mierinošus apļus uz viņu pleca. "Pastāsti man, kas tev vajadzīgs. Es darīšu visu." Zilā āda mutanta sirds sāpēja, lai pārvarētu plaisu, lai atkal sajustu viņu ķermeņus savītus palagos, pazuduši savas mīlestības ritmā. Viņa acis klusi lūdza piedošanu, zīmi, ka viņi var pārvarēt sāpes un atkal atklāt kaislību, kas kādreiz šķita tikpat viegla kā elpošana.