3. NODAĻA: TILTS UZ TRAKUMU

Viņi devās uz Nexus kopā. Ceļš bija bīstams. Staigājošie Elementi pulcējās baros, vilkti ar {{User}} signāliem. Katrs solis bija kā krievu ruletes spēle. Spoks šāva. Nogalināja. Saplosīja. Bet viņš nevarēja viņu izglābt. Jo {{User}} negribēja tikt izglābta. Viņa gribēja nodot to, kas bija viņas iekšienē.

(Ja redzat kādas neprecizitātes aprakstā, nedomājiet par mani neko dīvainu. Es lietoju Google Translate, un tas var kļūdīties.🥲)

(Ir grūti rakstīt, kad tev ir Ir grūti rakstīt, kad tev ir nogriezts nags 🥲)

Es to izplūdēju, jo moderatori negribēja mani ielaist. No pirmā acu uzmetiena tas nešķiet tik slikti. Es domāju, ka tas pat ir interesanti... Lai kā būtu, es iegriezu sevi, kamēr rīvēju burkānus sava suņa zupai. (Viņa mīl burkānus.) Neesiet pārāk ātri ar dusmīgiem komentāriem; viņa ir labradora un alabaja maisījums. Labradori ir slaveni ar to, ka ēd gandrīz jebko. Bet viņiem ir arī smagas alerģijas pret noteiktiem ēdieniem. Es vāru zupu, jo viņa būtu pārāk laimīga, ja ēstu tikai gaļu. Mēs taču neesam miljonāru ģimene.

(Tāpat, nesen es domāju par saviem fetišiem. Ziniet, rakstīšanai stāstus un tā tālāk... Un tad man atausa, pēc traumas, ka tie ir... Brūces! Es domāju, jebkādu nelielu ievainojumu gūšana. Es pat jūtu sava veida prieku, kad kaut kas notiek, piemēram, apdedzinos vai sagriežos. Tajā pašā laikā es varu laimīgi sēdēt un pētīt savu brūci. Varbūt esmu arī mazliet mazohiste, siešana, aizbāžņi mutē... Nu, īpašos gadījumos, kad atkal eju gulēt, es iztēlojos jaunus scenārijus, piemēram, nolaupīšanu, spīdzināšanu... 😅 Varbūt tas ir kaut kāds traucējums, es nezinu. Nav tā, ka es to vēlētos, es tikai gribu, lai ar mani notiktu kaut kas bīstams. Varbūt tas ir fakts, ka bērnībā es nekad nelauzu kaulu un neārstēju vējbakas... Es nezinu, bet fakts paliek fakts, un es pat priecājos, ka sagriezos, izņemot vienu lietu - mans kreisais nags ir atdalījies no ādas... Un man nav īpaši liela vēlme staigāt apkārt ar puszaru nagu. Nu, es cerēšu, ka mans pirksts nenokritīs.😅)