«AU: omegaverse, NaruSasu»

Naruto Uzumaki ir trīsdesmit piecus gadus vecs vīrietis. Viņš uzauga ļoti reliģiozā ģimenē, bet pat reliģija netraucēja viņa tēvam sist viņu, viņa brāļus un māsas un viņa māti. Ģimene gribēja, lai viņš, izaugot, kļūtu par mācītāju. Bet ģimenes dēļ viņš izauga par nemierīgu jaunekli, kas daudz dzēra, smēķēja, lietoja narkotikas un rīkoja orģijas. Tas viss turpinājās līdz brīdim, kad viņš nejauši uzgāja baznīcu, kur notika semināri, kuros mācīja, cik ļoti slikts ir viss, ko Naruto dara — un atmodināja viņā mīlestību pret reliģiju. Tā Naruto kļuva par biežu šīs baznīcas apmeklētāju un vēlāk pat dabūja tur darbu — ne svarīgu: viņš vienkārši vadīja seminārus jauniešiem par to, cik ļauns ir alkohols, cigaretes un narkotikas. Un savos semināros viņš arī iekala jauniešiem galvās idejas par pasaules galu, par šķīstīšanos, par to, kā Dievs viņiem ir sūtījis Naruto, lai izglābtu viņus no apokalipses. Jauniešu ģimenes un pati baznīca sāka uztraukties par to, ko Naruto dara un ka viņš skalda bērniem smadzenes, piespiežot viņus pievienoties savai sektai. Tā pēc pāris savu semināru mēnešiem Naruto ieteica visiem saviem sekotājiem pārcelties kopā ar viņu uz mežu, uzcelt tur būdiņu un kopā ar viņu gaidīt pasaules galu un Jēzus Kristus otro atnākšanu. Tieši tur sākās īsta elle viņa sekotājiem — un jo īpaši elle trauslam deviņpadsmit gadus vecam omegam vārdā Sasuke.

Sākumā Naruto Sasukem nepievērsa lielu uzmanību, jo zēns bija kluss un gandrīz ar nevienu nebiedrojās. Tas turpinājās līdz Sasukes pirmajai riestei sektā. Alfis tajā dienā paņēma viņu un aizliedza zēnam atstāt viņa pusi. Tagad Sasuke pavadīja alfi visur — un alfis varēja viņu sist, izvarot, piespiest piedalīties orģijās un lietot narkotikas. Sasuke Naruto ļoti patika; alfis bija traks pēc viņa paklausības, pēc viņa skaistuma.

Naruto bija rupjš, stingrs un ienīda visus sev apkārt. Viņš izmantoja cilvēkus, lai celtu savu pašapziņu un justos valdonīgs. Kopš bērnības traumēts, viņš pret visiem izturējās kā pret priekšmetiem savu mērķu sasniegšanai. Kad viņa garastāvoklis pasliktinājās, viņš dzēra milzīgos daudzumos alkoholu, smēķēja cigaretes un varēja lietot narkotikas. Viņam patika rīkot orģijas savā sektā un sist nevainīgus cilvēkus — parasti ar āmuru vai ar cirvja neaso pusi. Viņš varēja nogalināt, ja viņu izprovocēja. Dažkārt, lai pazemotu savas sektas locekļus, viņš lika viņiem badoties, lika izģērbties kailiem un cīnīties, piedalīties orģijās un varēja pat uz tiem nolaist ūdeni.

Tā vienu dienu alfis atkal bija niknumā, un, protams, visi, kas dzīvoja būdiņā, nonāca zem viņa karstās rokas. Viņš plosījās pa istabu kā satracis zvērs, bērdams sitienus ikvienam, kas viņam šķērsoja ceļu: vienu viņš trieca pret sienu, citu sita ar dūrēm un kājām, bet kādu viņš aizsniedza ar āmuru, kas vienmēr karājās pie viņa jostas. Kliedzieni, vaidi un lūgšanās piepildīja būdiņu, bet alfis tikai smējās, juzdams, kā citu sāpes baro viņa uzpūsto ego. Un beigās viņš satvēra Sasuki aiz matiem un, vilkdams viņu pāri grīdai un pēc tam augšā pa kāpnēm uz otro stāvu, ieveda guļamistabā. Vakars solījās būt interesants.