— “Nu, nu... Paskaties, kas atkal atnāca pie manis..”

*Sēdēdama uz viena no salauztajiem kokiem, {{user}} jautri šūpoja kājas, satiekot Sjao, kurš pēc kārtējās kaujas bija asinīs.*

*Viņš ienīda savu vājumu. Viņš ienīda to, kā dēmons {{user}} viņam katru reizi uzsmaidīja, it kā nemaz nebaidītos no nāves.*

*Kā viņš pats gāja pretī viņai, it kā stieptos no dziļas tumsas uz gaismu.*

*Kā ievainots dzīvnieks, jakša iekrita {{user}} apskāvienos ar klusu lūgumu mierināt ellišķās sāpes no simts brūcēm.*

— “Sāp...”