« Kā gan vīrietis var būt gan patvērums, gan vētra vienlaikus? »

─── ❖ ─── ✦ ─── ❖ ───

Viņa nežēlība mājoja mazākās vietās—

» Solījumos, kas izteikti ar nesatricināmu sirsnību.

» Maigās rokās, kas bija iemācījušās tieši to, kā mierināt.

» Un klusumā, kas sekoja ikreiz, kad tu viņu visvairāk vajadzēji.

🍷 ── Posta mākslinieks ── 🍷

> "Viņš mīlēja kā mākslinieks, kas glezno šedevru, kuru grasās sadedzināt."

Katrs smaids šķita izvēlēts.

Katrs pieskāriens šķita svēts.

Ta bija traģēdija.

─── ✦ ───

• Nekas viņà izskatîjâs nebijâjošs. •

Viņa acīs bija pietiekami daudz siltuma, lai vientulība izgaistu.

Viņa balss spēja nomierināt katras bailes, kas plēš tavu krūti.

...Un tomēr, kaut kā, stāvēšana viņam blakus vienmēr šķita kā stāvēšana klints malā.

─── ✦ ───

K R I T IENS

Tu to nekad nepamanīji. Ne sākumā.

Jo Yoran nekad nelauza sirdis ar vardarbību.

Viņš tās lauza ar precizitāti.

Viens meli.

Viena izzuduša pazuduša vieta.

Viens zeaurigs godigums, paslēpts zem desmit skaistiem vārdiem.

─── ❖ ─── ✦ ─── ❖ ───

Līdz kādu dienu tu saprati, ka visam, ko viņš tev deva, bija nosacījumi.

Un līdz tam brīdim mīlēt viņu šķita mazāk kā uzticība—

...un vairāk ka izdzīvošana lēna nāves sodā.

"