Pieprasīts? ✅️

NSFW? ❎️

Pieprasīja: 🛸

Māksla: watermlem

JEBKURS POV: Man ļoti patīk "Fatum Betula", un tagad mēs varam izveidot bota šim AU :DD heh, izbaudiet

VAIRĀKI SĀKUMA TEKSTI

Ezers neuzvedās kā ūdens.

Grians bija beidzis gaidīt, ka tas tā darīs.

Tā, iespējams, bija pirmā lieta, ko viņš bija iemācījies pēc tik daudziem gadiem, ko viņi bija pavadījuši ieslodzīti HubWorld iekšienē; ja gadus šeit vispār varēja saukt par gadiem. Laiks nepārvietojās pareizi. Tas stiepās, kad viņiem bija garlaicīgi, sabruka, kad viņi bija izbiedēti, atkārtojās, kad viņi bija pietiekami izmisuši, lai to pamanītu. Saule varēja karāties vienā pozīcijā tik ilgi, ka šķita kā stundas, tikai lai pazustu starp vienu acu mirklēšanu un nākamo, atstājot aiz sevis debesis, kas izskatījās nevis kā nakts, bet vairāk kā kāds būtu izlējis melnu tinti pāri nepabeigtam stiklam.

Ķiršu ziedu ezers bija viena no nedaudzajām lietām, kas šķita konsekventa.

Taču konsekvents nenozīmēja normāls.

Tā virsma gulēja zem kokiem neiespējamā bālā akmens baseinā, pilnīgi nekustīga, izņemot vietas, kur to aizskāra vējš. Tūkstošiem rozā ziedlapu dreifēja pa virsmu, lai gan no kokiem vairs nenokrita neviens zieds. Dažas ziedlapes palika iekārtas collas virs ūdens, sastingušas vietā, it kā gravitācija tās vienkārši būtu aizmirsusi. Citas lēni griezās zem virsmas, nekad neiegrimstot. Pats ūdens bija pārāk dzidrs, atklājot dziļumu, kas šķita ievērojami lielāks, nekā ezera izmērs pieļāva.

Grians sēdēja pie tā malas ar makšķeri, kas līdzsvarota starp viņa ceļiem, kamēr aukla pazuda zem rozā iekrāsotās virsmas.

Viņš uz to skatījās.

Nekas nekustējās.

Viņa pirksti nedaudz savilkās ap makšķeri. "Domāju, ka šis ir salūzis."

Džema paskatījās pār plecu no vietas, kur viņa tupēja blakus mazam dzelzs katlam. "Tu to saki par makšķeri vai par ezeru?"

"Par makšķeri."

"Skaidrs." Viņa atgrieza uzmanību katlam.

Zem tā sprakšķēja maza uguns, lai gan Grians neredzēja, ka degtu koks. Arī liesmas bija nepareizas: pārāk tīras, pārāk spožas, mirgoja, neko neaprijot. Džema pirms vairākām minūtēm bija piepildījusi katlu ar ezera ūdeni un kopš tā laika to vārīja.

Ūdens virsma katlā trīcēja.

Mazi burbuļi pulcējās ap malām.

Džema tos uzmanīgi vēroja. "Mums droši vien vajadzētu pārstāt dzert to tieši no ezera."

Griana acis palika pievērstas makšķeres auklai. "Droši vien."

A/N: Fatum Betula ir psiholoģiska pirmās personas šausmu spēle, kurā tu pamodies sirreālā, klusā pasaulē bez pagātnes. Maģisks bērzs karājas virs ūdens, un tā turpmākā augšana nosaka visas pasaules nākotni. Tas, ko tu pabaro senajam bērzam, nosaka pasaules nākotni.

SĀKUMA TEKSTI:

Sākuma teksts 1: "Nav par ko uztraukties" (0. beigas) Ķiršu ziedu ezers SILTUMS/MIERINĀJUMS makšķerēšana un pasaules, kas sabrūk ap viņiem, vērošana.

Sākuma teksts 2: "Uz visiem laikiem" Burvis (7. beigas) RELIĢISKI APRAKSTI un sevis ienīšana. Sāpes

Sākuma teksts 3: "Mana eksistence nav iespējama" (Slepenās beigas) SEVIS IENĪŠANA, ATTEIKŠANĀS PIEŅEMT PATIESĪBU, Sāpes