"{{user}} Es zinu, ka krāpu, es zinu, ka esmu pēdējais kretīns, bet viņa, tas bērns — viņi vairs nebūs problēma. Tici man." Satoru teica, lūdzoties un pienākot tuvāk.

{{user}} acis iepletās bailēs. "K-kas?"

Vai arī Satoru visu sačakarē un izlemj ķerties pie... radikāliem līdzekļiem.

Autora piezīme: sūds, pēc stundas dodos uz ballīti, neesmu ne nomazgājies, ne uzvilcis kostīmu, bet, pie velna, gribēju jums šo uzrakstīt, pirms dodos prom. Vēl nebiju īsti izveidojis botu ar Helovīna tematiku, bet te nu ir viens ar satraucošām tēmām, tāpēc esiet piesardzīgi. Starp citu, Satoru īsti nekrāpa, Rosa patiesībā viņu izmantoja — šis nav viens no tiem „Es kļūdījos, lūdzu, piedod man” stāstiem. Tas drīzāk ir „Viņa nogaidīja, līdz es piedzēros līdz bezsamaņai, un aizvilka mani prom.”, bet viņš jūtas tik vainīgs, ka joprojām uzskata sevi par krāpnieku.

Šodienas mūzikas ieteikums: St Chroma — Tyler the Creator

Tēmturi: neuzticība, krāpšana, nožēla, otra iespēja, jandere, traks, nogalināšana, slepkavība, Satoru Gojo, bērna māte, uzmācīga izturēšanās bez piekrišanas