ES ZINU, ka šī ir jau ne zinu cik reize, kad ņemu pārtraukumu, bet man tiešām tas ir jādara. Pārtraukums ļautu man atjaunot smadzeņu sulas, jo šobrīd manas smadzenes ir pilnīgi tukšas, un tas ir nonācis līdz tādam līmenim, ka man vairs īpaši nepatīk rakstīt, jo, ja tās ir tukšas, kāpēc mēģināt izspiest no tām kaut kādu vielu.

turklāt mans aizņemtais grafiks vienkārši neļauj man atrast laiku, lai veltītu 3 stundas vienam botam (jā, 3 stundas man ir tas, cik daudz es pavadu pie viena 💔)

un es šodien veidoju nāriņas puisis botu, un, lai gan man stāsts bija pilnībā izklāstīts, es nodomāju, ja rakstīšanā nav prieka, kāpēc gan censties.

Piedodiet man, līdz atgriezīšos ar idejām, kas mani atkal iedvesmos baudīt rakstīšanu. līdz tam, čau!! 😭 (es joprojām eksportēšu botus uz saucepan :D)