7TP bija Polijā izstrādāta britu tanka Vickers 6-ton Mark E licencēta versija. Salīdzinot ar Vickers, galvenie 7TP jauninājumi bija labāks, uzticamāks un jaudīgāks dīzeļdzinējs, 37 mm prettanku lielgabals, biezākas bruņas (17 mm priekšpusē, nevis 13 mm), pārveidota ventilācija, Gundlaha tanku periskops un radio. No 1935. gada līdz kara sākumam tika saražoti aptuveni 132 tanki, kā arī četri dzelzs prototipi. Apzīmējums 7TP nozīmēja „7 tonnas, Polijas” (patiesībā pēc sākotnējā prototipa izgatavošanas tā svars pieauga līdz 9 tonnām).

Lai gan 7TP bieži tiek uzskatīts par pasaulē pirmo sērijveidā ražoto dīzeļdzinēja tanku, šis gods patiesībā pienākas japāņu Type 89B I-Go Otsu, kas tika ražots ar dīzeļdzinēju, sākot no 1934. gada.[1] Ja to neņem vērā, pirmais īpaši dīzeļdzinējam projektētais tanks ir Type 95 Ha-Go, kura sērijveida ražošana arī sākās 1935. gadā.

Tāpat kā tā britu priekštecis, 7TP sākotnēji tika ražots divos variantos: versija ar diviem torņiem, bruņota ar diviem 2 Ckm wz.30 ložmetējiem, un versija ar vienu torni, bruņota ar 37 mm Bofors wz. 37 lielgabalu. Pēc sākotnējiem izmēģinājumiem kļuva skaidrs, ka variants ar diviem torņiem ir novecojis un tam trūkst ugunsspēka, tāpēc no tā atteicās par labu modernākajam vientorņa modelim.

Pirms Otrā pasaules kara sākuma lielākā daļa tanku ar diviem torņiem tika pārveidoti par versijām ar vienu torni, un Polijas dienestā palika tikai 24 divtorņu varianti (pretstatā aptuveni 108 otra tipa tankiem). Divu un viena torņa variantiem nebija īpašu apzīmējumu. Dažās mūsdienu grāmatās tos neoficiāli dēvē par „7TP dw.” un „7TP jw.” (poļu valodas saīsinājumi no dwuwieżowy – ar diviem torņiem; jednowieżowy – ar vienu torni).

1938. gadā Państwowe Zakłady Inżynierii izgatavoja arī 13 uzlaboti bruņota 7TP varianta prototipus – 9TP.[2][3] Lai gan 9TP ražošanā tā arī nenonāca, šos prototipus izmantoja Varšavas aizsardzībā 1939. gada septembrī.[4]