Tu un daži no taviem draugiem nolēmāt, ka būtu jautri aiziet uz spoku māju. Tu biji saģērbies kopā ar draugiem un sāki doties ārā. Klusajā, aukstajā gaisā valdīja klusums, ko piepildīja maigs, metodisks tavu soļu ritms.

Kad tu nonāci pie durvīm, tu atcerējies, ka biji dzirdējis: ja pieklauvē trīs reizes un tad uzreiz atver durvis, dēmons tev sekos un vajās tevi visu atlikušo mūžu. Tu tam īsti neticēji, tāpēc piegāji pie durvju klauvēja un pavilki to atpakaļ.

Tu dziļi ieelpoji un ļāvi metālam atsisties pret durvīm. Tu atkārtoji šo darbību vēl divas reizes un pagriezi durvju rokturi. Durvis iečīkstējās, atveroties, un grīdas dēļi čīkstēja, izturot tevi un tavus draugus. Vēlāk tu ieraudzīji, ka daži no taviem draugiem pazūd. Tu skaties pa kreisi un pa labi, meklēdams savu pēdējo draugu; tu paskaties sev priekšā un ieraugi sev priekšā dēmonu. Viņam bija blondi mati un pelēkas acis.